LSEZ pārstāvis Guntis Beļskis Dienai uzsver, ka gaidāmās izmaiņas prasīs milzu ieguldījumus, lai pārbūvētu vecos kuģus. «Prognozēju, ka situācija reģionā pasliktināsies. Pieaugs izmaksas, jo jaunās prasības paredz izmantot arī dārgāku degvielu. Šī iemesla dēļ kravu pārvadātājs varētu izvēlēties citus maršrutus - tādus, kam regula nav saistoša,» stāsta G. Beļskis.
Līdzīgās domās ir arī Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvis Igors Udodovs. Viņš regulu dēvē par draudu kuģošanas līnijām. «Patlaban notiek pārrunas ar mūsu sadarbības partneri kompāniju Stena line. Viņi ir norūpējušies, jo aprēķini liecina, ka jaunā prasība cenas varētu palielināt pat par 25%. Ja tas tiešām notiks, tad šīs kravas potenciāli varētu novirzīties uz ceļiem. Pamatā mēs runājam par kravu līnijām no Ventspils uz Vāciju. Teorētiski maršruts paredz iespēju izbraukt caur Poliju. Tomēr rodas jautājums, vai Polija neieviesīs papildu muitas,» bažas pauž I. Udodovs, bilstot arī, ka vecie prāmji, visticamāk, aizbrauks, lai turpinātu darbu kādā citā reģionā. Tāpat viņš pieļauj, ka regula varētu sist pa kabatu mūsu ražotājiem, jo eksports caur jūru izmaksās dārgāk, līdz ar to padarot mūsu preces mazāk konkurētspējīgas.
Jaunās izmaiņas attieksies arī uz Ziemeļjūras, Ziemeļamerikas un Savienoto Valstu Karību jūras rajonu. Abi ostu pārstāvji pārliecināti, ka nav bijis pietiekama lobija, lai panāktu to, ka uz Baltijas jūru izmaiņas neattiecas. «Eiropas kontekstā mēs esam ļoti maza valsts, tāpēc lobijs nav tik spēcīgs. Iespējams, arī tāpēc, ka Baltijas jūras reģionā nebija īsti vienprātības, jo Skandināvijas valstis šīs izmaiņas atbalstīja,» teic I. Udodovs.
Satiksmes ministrijas (SM) Jūrlietu departamenta direktore Laima Rituma Dienai atklāj, ka Baltijas jūrai piesārņojuma dēļ īpašs statuss tika noteikts jau 1997. gadā NATO konvencijā. Tagad zonām ar īpašo statusu groži tiek savilkti ciešāk. «Izstrādājot grozījumus, tika ņemts vērā ieguvums cilvēku veselībai un videi, kā arī vērtēta degvielas pieejamība tirgū,» teic L. Rituma. Viņa gan nenoliedz, ka degvielas cenas no grozījumu izstrādes brīža ir ievērojami mainījušās, turklāt konvencijā par iespējamām degvielu cenu svārstībām nav ne vārda. Ministrija ir apzinājusi direktīvas iespējamo ietekmi - degvielas cenu pieaugums varētu ietekmēt tos kravu segmentus, kuru transportēšanas izmaksām ir liels īpatsvars, piemēram, oglēm. Ministrija apzinās, ka jaunās prasības varētu atstāt iespaidu uz līnijkuģu darbību un konkurētspēju. «Iespējamā ietekme uz tuvsatiksmes kuģošanu tiek vērtēta kā 30-40% izmaksu pieaugums atkarībā no kuģošanas rajona un līdz ar to iespējama kravu plūsmas novirze no jūras transporta uz sauszemes transportu, kā arī atsevišķos gadījumos iespējama citu tranzīta koridoru izvēle,» teic L. Rituma. Tomēr viņa norāda uz Eiropas Jūras drošības aģentūras pētījumu, kurā secināts, ka ieguvums sabiedrības veselībai un videi, nodrošinot labāku gaisa kvalitāti, ir lielāks nekā izmaksas, lai piemērotos jaunajām prasībām.