Regulāras tikšanās
B. Netanjahu otrdien un trešdien viesojās Maskavā, lai atzīmētu 25. gadadienu kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp Izraēlu un Krieviju. «Krievija ir globāla lielvara, un mūsu attiecības kļūst ciešākas,» pirms došanās uz Maskavu paziņoja B. Netanjahu. Tā bija Izraēlas valdības vadītāja trešā vizīte Krievijā kopš 2015. gada septembra un ceturtā tikšanās ar V. Putinu gada laikā. Salīdzinājumam: pēdējos 12 mēnešos B. Netanjahu tikai vienreiz ticies ar B. Obamu.
Tikšanās laikā V. Putins un B. Netanjahu pārrunājuši abu valstu sadarbību cīņā pret starptautisko terorismu, ar kuru regulāri saskaras arī Izraēla. Vismaz četri cilvēki tika nogalināti, bet vēl 16 ievainoti trešdienas vakarā notikušā apšaudē kādā Telavivas restorānā. Pēc notikušā apcietināti divi palestīnieši.
Abi līderi arī apsprieduši komunikācijas kanālu izveidi starp Izraēlas un Krievijas militārpersonām, kas iesaistītas operācijās Sīrijā, lai novērstu sadursmju iespējamību. «Paskatieties, kas notika pēc tam, kad Turcija notrieca Krievijas militāro lidmašīnu. Izraēlieši nevēlas, lai kaut kas tāds notiktu ar viņu iznīcinātājiem,» Krievijas eksperts Stīvens Sestanovičs no domnīcas Council for Foreign Relations sacīja izdevumam Newsweek.
B. Netanjahu plaukstošās attiecības ar V. Putinu saistītas ar Izraēlas premjera ne tik siltajām attiecībām ar B. Obamu un ASV ietekmes samazināšanos Tuvajos Austrumos. Izraēlas un ASV attiecības pasliktinājusi Vašingtonas iniciētā kodolvienošanās ar Irānu, ko Izraēla uzskata par galveno draudu savai drošībai. Vienošanās paredz, ka Irāna atsakās no ambīcijām radīt kodolieročus. Apmaiņā pret to ASV un ES daļēji atcēlušas ekonomiskās sankcijas pret Irānu.
B. Obamas garantijas, ka Irāna tiks stingri uzraudzīta un vienošanās neievērošanas gadījumā pret to atjaunos sankcijas, nav nomierinājušas B. Netanjahu.
Izraēlas dusmas izraisīja arī ES pērn pieņemtais lēmums marķēt produktus, kas ražoti ebreju apmetnēs Izraēlas okupētajās teritorijās. B. Netanjahu ES plānu salīdzinājis ar ebreju diskrimināciju nacistiskajā Vācijā pirms Otrā pasaules kara.
Riskē pārkāpt līniju
Pasliktinoties attiecībām ar ASV un ES, B. Netanjahu nodibinājis ciešākus kontaktus ar Krieviju, Ķīnu un Indiju. «Jo lielāks ir [Izraēlas] saspīlējums ar ES un ASV, jo aktīvāk Netanjahu meklē iespējas noslēgt darījumus ar Krieviju, Indiju un Ķīnu,» Tuvo Austrumu eksperts Josi Mekelbergs no britu domnīcas Chatham House sacīja raidsabiedrībai Deutsche Welle. «Lai sadarbotos ar šīm valstīm, nav nepieciešams ievērot cilvēktiesību standartus.»
ASV ir Izraēlas nozīmīgākais sabiedrotais, no kura tā ik gadu saņem aptuveni trīs miljardu dolāru (2,65 miljardi eiro) vērtu palīdzību. J. Mekelbergs uzskata, ka, tuvinoties Kremlim, B. Netanjahu spēlējas ar uguni. «Netanjahu riskē kompromitēt attiecības ar Savienotajām Valstīm. Viņš riskē pārkāpt līniju. Galu galā ASV atbalsta Izraēlu militāri, ekonomiski un politiski tādā apmērā, kādā Krievija nekad nevarēs.»
Krievija, kuras attiecības ar Rietumiem atrodas pašā zemākajā punktā kopš aukstā kara beigām, pērn iesaistījās karadarbībā Sīrijā, lai atgūtu vietu pie sarunu galda ar pasaules lielvarām. Analītiķi norāda, ka ciešākas attiecības ar Izraēlu ļautu Kremlim nostiprināt savas un samazināt ASV pozīcijas Tuvajos Austrumos, ko ir pārņēmuši militārie konflikti un politiskā nestabilitāte.
«Krievijai attiecību nostiprināšana ar Izraēlu ir nozīmīga daļa no visaptverošiem centieniem iegūt un saglabāt stratēģiskas pozīcijas Tuvajos Austrumos, vienlaikus samazinot ASV ietekmi reģionā,» uzskata Dara Makdauels no globālo risku un stratēģiju konsultāciju uzņēmuma Verisk Maplecroft.