«Dažas aukstuma nedēļas man ļāva papildināt sniegpārsliņu kolekciju ar apmēram 50 jaunām bildēm, kas ir apmēram tikpat, cik pērnajā sezonā. Bet tas galvenokārt norakstāms uz ievērojami uzlaboto bildēšanas iekārtu. Stabilāka konstrukcija rada mazāk tehnisko brāķu (neasumu) un ļauj strādāt ātrāk, tādējādi īsajā ziemas dienā var nobildēt vairāk,» par spīti knapajai ziemai ar rezultātiem ir apmierināts Ivo. Jā, Ivo fotomodeles nav ne garkājainas blondīnes, ne slaidas brunetes, bet gan trauslās un gaistošās sniegpārsliņas, kuras viņš vienīgais Latvijā iemanījies nofotografēt visā to krāšņumā. Ivo ir īstens dabasbērns, viņa aizraušanās un reizē arī darbs ir ornitoloģija un putnu apgredzenošana.
Ar zinātkāri un pacietību
«Sniegpārsliņas, kas foto skatītājiem tik ļoti patīk, nebūt nav man tuvākā no bildētajām dabas parādībām, biežāk fotografēju dažādas atmosfēras optiskās norises - halo, koronu, zaļo staru, zibeņus un sudrabainos mākoņus,» atklāj dabas fotogrāfiju meistars. Dabas parādību fotogrāfu Latvijā un pasaulē esot daudz. «Šķiet, Latvijā esmu vienīgais, kas tik daudz laika un resursu ziedo tieši sniegpārsliņām,» saka Ivo un atstāsta kādu nesenu piedzīvojumu: «Bija viena no pēdējām sala dienām. Ārā visai silts, vien - 3 °C, un krita nelielas sniegpārslas. Todien tomēr nolēmu izmēģināt laimi, visticamāk, pēdējo reizi šai ziemā. Biju nofotografējis dažas pārsliņas, kad pamanīju ko neparastu - vienas sniegpārslas centrā bija redzams smaidiņš. Akurāt tāds kā tie, ko lieto internetā, - kols un iekaviņa. Publicēju bildi Twitter, un tur tā ātri ieguva lielu popularitāti. Cilvēkiem ļoti patika!» prieku neslēpj Ivo. Sniegpārsliņu fotografēšanu viņš sācis pirms gadiem trim, kad pavisam nejauši atklājis, ka divi pretēji savienoti objektīvi rada ļoti spēcīgu palielinājumu. Sākumā šī divu objektīvu konstrukcija tika izmēģināta, fotografējot kaktusa adatas un aprakstītu rūtiņu lapu, bet, kad viņš uz palodzes ieraudzījis zaigojam tikko kritušās sniegpārsliņas, ļāvies kārdinājumam nofotografēt arī tās. Sākumā sniega pūku bildēšana nemaz tik viegla neesot bijusi. Caur loga rūti to nebija iespējams izdarīt, jo, atverot logu, sniegpārslas izkusa, tādēļ, lai iegūtu kārotos kadrus, Ivo devies ārā spelgonī, kur, novietojis fotoaparātu statīvā, viņš uz melna cimda uzlasītās sniegpārslas pirmoreiz nofotografējis. «Ar katru gadu viss kļūst arvien advancētāks un arī pieredze aug,» stāsta Ivo un piebilst, ka tagad ar statīvu un melnu cimdu vairs nepietiekot, jo, lai iegūtu tādas fotogrāfijas kā šobrīd, procesu esot gana sarežģījis. Trijos gados, kopš viņš aizraujas ar šo hobiju, objektīvu konstrukciju papildināta ar makrogredzenu komplektu - lielākam palielinājumam. Un tagad pagalmā atrodas arī melns sniega pārslu uztveramais dēlis un paša meistarots koka statīvs tehnikai.
Kaprīzās modeles
«Visatbildīgākais darbs ir sniegpārslas atrašana! Lēni un ļoti cītīgi pārlūkoju dēli, meklēdams skaistu vai interesantas formas pārslu. Tad maigi paceļu to ar smalku otiņu un novietoju uz mikroskopa priekšmetstikliņa. Tie nonāk starp fotoaparātu un gaismas filtru. Noregulēju asumu, un gatavs! Top bilde!» No sniegpārslas pacelšanas brīža līdz nokratīšanai parasti paiet daži desmiti sekunžu līdz pāris minūšu. Agrāk gan bijis krietni ilgāk, bet, kopš pārbūvēta visa konstrukcija, fotografēšana sokoties raitāk. Kā fotomodeles sniegpārsliņas esot gana kaprīzas: «Gadās, ka izvēlēto pārsliņu aizpūš vējš vai arī tā salūzt, kad pieskaros ar otu.» Tāpēc Ivo mākslas darba radīšanas brīdī cenšas pat aizturēt elpu, lai netīšam neizkausētu ledus brīnumu. «Fotografējot gadās sastapt visdažādākās formas un izskata sniegpārslas, katra no tām ir unikāla un neatkārtojama, otras tādas nav. Ierindas cilvēkam jau tās skaistākās liekas lielās, sešstarainās un sarežģīti veidotās sniegpārsliņas, tie saucamie dendrīti,» spriež Ivo. Sniegpārslu izskatu nosaka vairāki faktori tās veidošanās procesā. Galvenie - gaisa temperatūra un mitrums. Augstā temperatūrā krīt pavisam vienkāršas, sešstūrainas sniegpārsliņas, kas izmērā nepārsniedz 2-3 mm. Bet, gaisa temperatūrai pakāpeniski pazeminoties, mainās arī sniegpārslu izskats, tām pieaug stari, temperatūrai pazeminoties zem -10 grādiem, krīt tikai dendrīti. Bet tiklīdz sals sasniedz -18 grādu, dendrīti atkal pārveidojas par vienkāršiem, sešstūrainiem ledus kristāliņiem, kurus bargā salā var redzēt vizuļojam saulē. Entuziasma pilnajam puisim nākotnes plāni ir lieli: «Man vēl rēķini jānokārto ar reto mēness varavīksni, ko ir sanācis vienreiz redzēt un ļoti nekvalitatīvi arī nobildēt. Bet topa pirmajā vietā noteikti ir Merkura tranzīts (pāriešana saules diskam), ko Latvijā varēs ieraudzīt 2016. gada 9. maijā.»