Vienīgās konsekvences šim tiesas spriedumam, ja tas stāsies spēkā, būs tādas, ka mēs Latvenergo maksāsim vairāk. Tiem, kuri tagad priecājas par šo lēmumu, es ieteiktu vispirms iepazīties ar tiesas spriedumu un tad par to runāt. Tiesas spriedums ir, ka regulatora noteiktie tarifi ir par zemu. Tātad drīzāk būs tā, ka nevis Latvenergo mums kaut ko maksās, bet beigās mēs maksāsim vairāk Latvenergo.
Ja tiesas spriedums stāsies spēkā, vai Latvenergo būs kādam jāatdod atpakaļ nauda?
Ja tiesas spriedums stāsies spēkā, nekādi līdzekļi nav jāatdod, jo šis tiesas spriedums, kas ir ļoti savdabīgs spriedums, nav atcēlis spēkā esošos tarifus. Neapšaubu, ka tiesneši ir ļoti centušies iedziļināties šajā jautājumā, tomēr - vai viņi ir līdz galam sapratuši lietas priekšmetu. Saskaņā ar likumdošanu, kas tagad mums atbilst Eiropas prasībām, šo tarifu vairs nenosaka regulators. Šo tarifu noteica Latvenergo, un tiesa nav prasījusi regulatoram pieņemt lēmumu, lai atceltu šo tarifu.
No tiesas puses esot izskanējis pārmetums, ka SPRK ir veikusi darbu pavirši, neizvērtējot visu līdz galam.
Tādu pārmetumu nav. Gluži pretēji - tiesa atzīst, ka par 99% visas ar tarifu saistītās izmaksas ir pamatotas un pareizas, bet izsaka šaubas par vienu izmaksu pozīciju - vai regulators, to izvērtējot, ir darījis visu iespējamo, lai aizsargātu lietotāju intereses. Pamatojot savas šaubas ar absurdu prasību par nepieciešamību izvērtēt arī dokumentus, kuru tobrīd vispār nebija. Tās ir tā sauktās tirdzniecības pakalpojumu izmaksas. Piemēram, kancelejas preces, biroja izdevumi, kas ir apmēram 1% no izmaksām.
Jau tarifa celšanas laikā toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars neslēpa, ka elektrības tarifa celšana lielā mērā ir saistīta ar vajadzību pildīt valsts budžetu. Vai šie tarifi bija ekonomiski pamatoti?
Tarifi bija gan ekonomiski, gan juridiski pamatoti. Tie bija savdabīgi, par to regulators jau tad pauda savu viedokli, bet bija likumīgi un pilnībā pamatoti. Ja būtu bijusi kaut mazākā iespēja šos tarifus noraidīt, es to būtu izdarījis ar vislielāko gandarījumu. Tas nav pareizi, kā valsts risina savas ielaistās problēmas. Tomēr tas ir uzņēmuma īpašnieku pārstāvju, valdības, nevis regulatora ziņā.
Ko nozīmē «savdabīgi» elektrības tarifi?
Lai gan Latvenergo atlaidi neveidoja uz patērētāju, bet uz savas peļņas rēķina, kuru uzņēmums gūst no neregulētajiem pakalpojumiem - savas darbības brīvajā tirgū, tas tomēr nebija pareizais signāls tirgum. Tas bija politisks lēmums.
Toreiz bija liela ažiotāža ap jauno tarifu pieņemšanu. Vai, būdams SPRK priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, sajutāt valdības spiedienu šajā jautājumā?
Atcerieties, ka mēs ļoti asi kritizējām šo piedāvāto atlaižu modeli! Mēs uzskatījām, ka tā vienkārši ir valdības neizdarība, ka netiek veidoti citi mehānismi, kā risināt sociālās problēmas. Principā, ja gribēja palīdzēt sociāli jūtīgajām grupām, to vajadzēja darīt citādi. Nevis ar tarifa atlaidēm, bet ar sociālām programmām, kurās tiek ieskaitīta šī daļa Latvenergo peļņas, kas pēc tam caur pašvaldībām, Labklājības ministriju nonāk tieši pie daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem, pensionāriem u. c.
Jūs nebijāt sajūsmā par starta tarifu vai par tarifu celšanu, kas nozīmēja vislielāko elektroenerģijas cenu kāpumu patērētājam visā Eiropā?
Diskutēt par tarifu celšanu var tikai tie, kuri nav iedziļinājušies un nesaprot šo procesu. Lēmumu par tarifu kāpuma pamatotību varēja pieņemt pat vidusskolnieks, kurš nav nolicis matemātikas eksāmenu. Bija tikai jāsaliek kopā trīs lego klucīši un jāizmēra to kopējais augstums. Šie lego klucīši bija jau pirms tam apstiprinātas komponentes - tīkla tarifs, obligātā iepirkuma komponente un elektrības tirgus cena.
Kāpēc elektrības cenas pieaugums bija tik liels - 27,5%?
Vienkārši paskatieties, kad bija iepriekšējais pieaugums. Paskatieties arī vēlēšanu grafiku. Domāju, tas būtu jāpaprasa politiķiem, kas bija un ir pie varas, un tiem, kuri pārraudzīja Latvenergo.
Kādam pašlaik ir jābūt optimālajam risinājumam?
Sabiedrībai pašreizējais risinājums, kuru apstrīd tiesa, ir iespējamais labvēlīgākais. Tāpēc svarīgi ir saprast tiesas lēmuma konsekvences. Nākotnē noteikti vajadzētu domāt par atsevišķu tiesnešu specializāciju tieši regulācijas jautājumos. Nepieciešams palīdzēt tiesnešiem specializēties šajos jautājumos, jo tie ir ļoti komplicēti lēmumi. Bez īpašas sagatavošanās un pieredzes tiesnesim pietiekami iedziļināties tajos un spriest kompetenti ir gandrīz neiespējami.
Vai arī, lai nevajadzētu pārmest regulatoram nekompetenci un nepietiekamu sabiedrības interešu aizstāvību, liekam arī mēs visus patērētājus brīvajā tirgū, kā to no nākamā gada dara igauņi.
Intervēja Sandris Točs