Iemesls ir aizkavējusies likumprojekta Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums apstiprināšana Saeimā, ar kuru tiek pārņemtas Eiropas Padomes Tabakas direktīvas prasības.
Zaudējumi budžetam
Direktīva attiecas uz tehniskiem jautājumiem un nosaka jaunas prasības tabakas izstrādājumu iepakojumam. Sākot ar 2016. gada 20. maiju, visiem tirgū laistajiem tabakas izstrādājumiem jāatbilst jaunajām prasībām. Asociācijas pārstāve Marita Jansone uzsver, ka ražotājiem nepieciešami vismaz 12 mēneši, lai pielāgotu ražošanas iekārtas jaunu iepakojumu ražošanai. «Mēs nevaram sākt ražošanas iekārtu pielāgošanu, pirms Saeimā nav apstiprināts jaunais likumprojekts, kas noteiks prasības jaunam iepakojumam. Turklāt daļa standartu būs noteikta Ministru kabineta noteikumos, kurus arī varēs izstrādāt tikai pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā. Ja to neizdarīs līdz gadu mijai, tad ražotāji nepaspēs nodrošināt jaunajām prasībām atbilstošu iepakojumu līdz 2016. gada 20. maijam un tirgū vairākus mēnešus legālu cigarešu nebūs. Tas radīs zaudējumus gan valsts budžetam, gan pavērs ceļu kontrabandas tabakai,» situāciju raksturo M. Jansone. Viņa arī piebilst, ka valsts katru mēnesi iekasē ap 14 miljoniem eiro akcīzes nodoklī, kas gūts no tabakas izstrādājumu tirgošanas.
Minēto likumprojektu, kuru izstrādājusi Veselības ministrija (VM), šā gada 8. decembrī apstiprināja valdībā, un tas tiks nodots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai. Valdība arī norādījusi, ka lūdz likumprojektam noteikt steidzamības kārtību un skatīt to divos lasījumos. Taču, kā Dienai norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), viņa neredz pamatu minētajam likumprojektam noteikt steidzamības kārtību, un tas tiks skatīts vispirms komisijas sēdēs un tad trijos lasījumos Saeimā. Tabakas ražotāji norāda, ka šādā gadījumā legālu cigarešu iztrūkums tirgū un zaudējumi valsts budžetam ir neizbēgami.
Uzkrājumi nav alternatīva
Par likumprojekta izstrādi atbildīgā VM gan norāda, ka vēl gadu pēc 2016. gada 20. maija drīkstēs iztirgot līdz šim laikam saražotos tabakas izstrādājumus ar veco iepakojumu. Tā ka tabakas ražotājiem ir iespēja izveidot uzkrājumus. Šādu iespēju par neīstenojamu gan uzskata paši tabakas ražotāji. Kā skaidro M. Jansone, ražošanas kapacitātei ir noteikti limiti, arī tirgotājiem nav brīvu noliktavu, kurās ilgstoši glabāt cigarešu rezerves lielā apjomā. To apstiprina arī Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks Austris Kalniņš, kurš norāda, ka mazumtirgotāji nav ieinteresēti veidot uzkrājumus. Viņš gan bilst, ka no tirgotāju skatupunkta likumprojekts ir pieņemams, jo tajā nav ietverta sākotnēji paredzētā norma, ka cigaretes nedrīkstēs būt redzamas pircējiem.
Tā kā Eiropas Padomes direktīva pieņemta jau 2014. gada maijā, likumsakarīgs ir jautājums, kādēļ VM tik ilgi vilcinājās ar likumprojekta, kurā jāpārņem direktīvas prasības, izstrādi un iesniegšanu valdībā. VM pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka jaunajā likumprojektā ietverti arī priekšlikumi par smēķēšanas ierobežojumiem, kuru izstrādei bija nepieciešams ilgāks laiks, jo diskusijās bija jāatrod balanss starp ražotāju un sabiedrības veselības interesēm. Tabakas ražotāju pārstāve M. Jansone gan uzsver, ka visās sarunās ar VM norādījusi, ka jaunajā likumprojektā jāietver tikai tehniskas lietas, kas saistītas ar direktīvas pārņemšanu. Visus citus jautājumus, to vidū par smēķēšanas ierobežošanu, var apspriest pēc tam un ietvert citā likumprojektā. O. Šneiders gan stāsta, ka VM vēlējusies visus jautājumus iekļaut vienā likumprojektā, tādēļ tā izstrāde aizņēmusi tik ilgu laiku.
Finanšu ministrija nekomentē
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns bilst, ka LDDK lūgs noteikt likumprojektam steidzamības kārtību. «Tā kā direktīva pieņemta 2014. gada maijā, tad likumprojektam Saeimā vajadzēja nonākt jau šā gada pavasarī. Taču, tā kā VM tur vēlējās iekļaut arī priekšlikumus par smēķēšanas ierobežošanu, tad process aizkavējās. Pozitīvi gan ir tas, ka paši strīdīgākie jautājumi likumprojektā nav ietverti. Jācer, ka tie netiks aktualizēti arī Saeimā. Pašlaik galvenais uzdevums ir pārņemt direktīvas prasības. Skaidrs, ka likumdošanas process iekavējies un tam būs sekas. Ieteikumi ražotājiem veidot uzkrājumus, kurus iztirgot pēc 2016. gada 20. maija, nav nopietni, jo ražošanai ir savi limiti. Taču pat tad, ja izdotos saražot šīs rezerves, jautājums ir par to glabāšanu. Skaidrs, ka mazumtirgotāji to nevēlas darīt, jo viņiem tas nav izdevīgi. Vispār jau šādu uzkrājumu veidošanai nav ekonomiska pamatojuma,» savu viedokli skaidro P. Leiškalns.
To, ka situācija ir tieši tik nopietna, kā to raksturo Tabakas izstrādātāju ražotāju nacionālā asociācija, Dienai apstiprina arī cigarešu ražotāja Philipp Moriss Latvia pārstāvis Juris Stinka, kurš uzsver - ja likumprojekts netiks izskatīts un apstiprināts steidzamības kārtībā, no miljoniem eiro liela zaudējuma valstij neizdosies izvairīties.
Finanšu ministrija, lūgta komentēt radušos situāciju, īpaši saistībā ar potenciālajiem zaudējumiem valsts budžetam neieņemta akcīzes nodokļa veidā, norādīja, ka šoreiz no komentāriem atturēšoties.
Jāpiebilst, ka 2014. gadā pieņemtā direktīva regulē gan cigarešu iepakojuma izmēru, gan saturu, kas uz cigarešu paciņas jānorāda. Tāpat direktīva ievieš jaunu un stingrāku regulējumu attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm. Jaunie noteikumi aizliegs gan cigarešu, gan tinamās tabakas īpašās garšas un aromātus. Mentola cigaretes tiks aizliegtas no 2020. gada.