Eiropas Savienībai būs nepieciešama liela izveicība, lai, Viļņas samitam pienākot, spētu pieņemt lēmumus, kurus gaida dažas no austrumu programmas dalībvalstīm, kā arī laikus apsvērtu pasākumu virkni, kurus visdrīzāk būs nepieciešamība izvērst dzīvē. Ņemot vērā Kremļa pieaugošo kategoriskumu un nepatiku pret savu bijušo padoto un ES aizvien ciešākiem kontaktiem, visdrīzāk visi austrumu programmas partneri nesaņems pašu gaidītāko (varbūt izņemot Ukrainu) un to nāksies uzskatīt par zināmu politisku piekāpšanos Maskavai. Tas attiecināms uz tādu visai viegli ievainojamu valsti kā Moldova, kam tagad, pēc Ukrainas laikraksta Zerkalo nedeļi vērtējuma, Krievija sagatavojusi īstu Molotova kokteili. Tā sastāvs labi pazīstams - pagaidu aizlieguma noteikšana augļu ievešanai no Moldovas, vīna embargo, provokācijas no krievu minoritātes puses, draudi izraidīt moldāvu migrantus no Krievijas un visbeidzot - mājieni par gāzes padeves pārtraukšanu ziemā.
Jāpiekrīt tam, ka moldāvu politiķi ir rīkojušies pareizi, neielaižoties politiskā karā, atstājot strīdu risināšanu attiecīgās nozares pārstāvjiem. Līdz šim tas attaisnojās, taču jāņem vērā, ka ziema nav vēl pienākusi un par to jādomā gan Kišiņevā, gan arī Briselē. Ziemas spelgoni pārvarēt bez gāzes būs grūti, un sniegt palīdzību šādā gadījumā var nākties daudz sarežģītāk nekā mesties palīgā moldāvu vīnam. Taču pat ar to viss nav tik vienkārši. ES apsolījusi nodrošināt moldāvu vīnam neierobežotu beznodokļu piekļuvi Eiropas tirgum, taču šāds lēmums vēl nav pieņemts. Var arī uzskatīt, ka Brisele skaidri paudusi gatavību palīdzēt grūtībās nonākušiem partneriem.
Visticamāk, ar vīna eksporta bloķēšanu saistītajām problēmām Kišiņeva spēs tikt galā (arī naudas izteiksmē apjomi nav sevišķi lieli), taču daudz nopietnāka lieta ir Krievijā strādājošo liktenis. Šo cilvēku skaits ir apmēram 300 tūkstoši. Nākas ņemt vērā, ka šogad Krievijas Federālais migrācijas dienests ir izraidījis septiņus tūkstošus moldāvu par uzturēšanās kārtības pārkāpumu un nesen paziņoja, ka šī paša iemesla dēļ, iespējams, vēl tiks izraidīti 190 tūkstoši moldāvu.
Lai gan dažos beidzamajos gados Kišiņeva spērusi platu soli eirointegrācijā, darāmā vēl daudz. Viens no galvenajiem iemesliem - ārkārtīgi gausās izmaiņas valstī divās beidzamajās desmitgadēs kopumā. Ātrākam tempam, no vienas puses, nebija gatava liela daļa valdošās elites, par kompartiju nemaz nerunājot, un arī prāva daļa «vienkāršo» vēlētāju. Tomēr, neraugoties uz šo objektīvo traucēkli, visus 20 gadus valsts nepārprotami gājusi Eiropas virzienā. To nevar neņemt vērā, un šī iemesla dēļ primitīvie Maskavas draudi (tiesa, visai nopietni) šķiet pagalam nesaprotami. Pat ar gāzes atslēgšanu visdrīzāk var panākt pilnīgi pretēju efektu - dažādus draudus var uzskatīt par vislielāko atbalstu moldāvu eirointegrācijas centieniem. Iespējams, Moldovā var pienākt ļoti auksta ziema, kuras laikā būtu noderīgi atcerēties šīs valsts bijušā ekonomikas ministra Valeriu Lazara teikto par pašreizējo situāciju, ka cīņa par īstu neatkarību sākas tikai tagad.