Lēmums nav sajūsminājis islāmticīgos, kas norāda, ka steidzīgi atvēlētais depo nav piemērots. «Mēs neesam lopi,» franču TF1 News norādīja musulmaņu imams Mohameds Salahs Hamza.
Francijā, kurā mīt ap sešiem miljoniem musulmaņu, veidojot lielāko islāmticīgo populāciju Eiropā, lūgšanas pilsētu ielās radījušas politisku saspīlējumu. Pērn galēji labējās Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna norādīja, ka aiz tām slēpjas islāma fundamentālistu politiskie mērķi, un pielīdzināja to okupācijai. «Šeit nav bruņutransporta un kareivju, tomēr tā ir okupācija, un tas apgrūtina vietējos.» Francija šogad kļuva arī par pirmo Eiropas valsti, kas aizliedza publiskās vietās atrasties sievietēm, kuru seju aizklāj tradicionālā musulmaņu galvassega.