Caurkritušās valdības sēdē šodien, blakus citam, skatīs un, jādomā, akceptēs divus naudas piešķīrumus. Piešķiršana vienmēr patīkamāka nekā noņemšana. Interesantāks šeit cits jautājums - no kādiem budžeta avotiem katrā gadījumā plāno ņemt naudu?
Pēc kārtas. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija nāk valdībā ar priekšlikumu izrakstīt naudas balvas par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Kopējais apjoms 26 749 eiro. Nauda šim nolūkam jāizceļ no ministrijai iemērītās budžeta apakšprogrammas Izglītības un satura vērtēšanas nodrošināšana. Acīmredzot precīzi paredzēts, kādas vietas kurš censonis starptautiskajās sacīkstēs ieņems un cik par to pienākas.
Otra lieta ir līdzekļu atvēlējums iemaksai starptautiskajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā par Latvijas pievienošanās sarunām. Te naudas vajadzīgs maķenīt vairāk - 1 miljons 323 tūkstoši eiro. Tā kā organizāciju nodibināja aizvakar, bet iemaksas jāveic līdz rītdienas pusdienlaikam, tad saprotams, ka nekā citādi to nevar, kā tikai pasmeļot no spirgtajiem «neparedzēto gadījumu» avotiem.
Tomēr arī konsultants nav gluži brīvs no vecmodīgiem domāšanas stereotipiem. Gadu iepriekš izplānot, ka Latvijas jaunie censoņi iegūs, piemēram, pasaulē pirmo vietu informātikā vai otro vietu bioloģijā, kaut kā nešķiet reāli, ja vien nav pieejamas kādas jaunas slepenas tehnoloģijas. Salīdzinoši arī summa neliela un mērķis tāds, ka diez vai kādam roka celtos noraidīt, ja prasītu naudu no neparedzēto gadījumu ailes.
Savukārt ar iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā stāvoklis citāds. Doma, ka organizācija nodibināta aizvakar (jo kā tad citādi veidotos neparedzētais gadījums), tomēr nav īsti pareiza. Par minēto procedūru skaidri un puslīdz gaiši ierakstīts Valdības deklarācijā, tā ir viena no valdības prioritātēm, un par to lemts jau 2013. gadā. Viss noticis pakāpeniski un secīgi. Tur vajag ilgi un dikti domāt, kā prasību iestellēt neparedzēta un pēkšņa gadījuma statusā.
Tā ilgi un dikti domātu parastais cilvēks un, iespējams, naivā izglītības ministre Mārīte Seile. Pragmatisks un Kabineta lietās slīpēts kungs Edgars Rinkēvičs domā citādi. Pirmkārt, Valdības deklarācija nu ir veca un der tikai arhīvam. Nāks jauna, un kas tur būs, to vēl nevar zināt. Otrkārt, miljons nav nekādi daždesmit tūkstoši. Pēdējie tiešām jāatrod pašu budžetos. Ar miljonu ir citādi. Jābūt taupīgiem. Kāpēc ņemt no pašu naudas, ja var dabūt savādāk? Turklāt - Ārlietu ministrija savulaik atskaitīja atpakaļ budžetā dažus miljonus no pārpasaulīgi uzpūstās Latvijas Eiroprezidentūras tāmes. Šis nu tiek piesaukts kā izcilākais līdzekļu ekonomijas paraugs kā no rīta, tā vakarā. Domājams, līdz Pastardienai, atsaucoties uz šo, Ārlietu ministrijas prasījumi ies cauri bez aizķeršanās. Tikai tādi naivi ideālisti kā izglītības ministre Seile skeptiski šūpos galvu. Bet gan jau nešūpos. Formēsies jauna valdība, un izglītības nozarei būs nepieciešams slīpēts un līdzekļu prasīšanas lietās izmanīgāks ierēdniecības profesionālis.
Bet labākais tas, ka neparedzēto izdevumu ailē līdz gada beigām vēl atlikuši… 4,2 miljoni eiro. Kamēr politikā jezga - vai nevajadzētu saņemties vieniem pamatīgiem, neparedzētiem Ziemassvētkiem? Ar ikriem, orķestri un karietēm!