Apmeklēs piecas valstis
Austrumeiropas turnejas laikā H. Klintone apmeklēs Ukrainu, Poliju, Azerbaidžānu, Armēniju un Gruziju. Viņas vizīte notiek laikā, kad Vašingtonas un Maskavas attiecības satricinājis krievu spiegu skandāls. Tomēr kopumā kopš ASV prezidenta Baraka Obamas nākšanas pie varas vērojami viņa centieni stiprināt attiecības ar Krieviju. Austrumeiropas diplomāti raizējas, ka B. Obama par šo reģionu izrāda daudz mazāku interesi nekā viņa priekštecis Džordžs V. Bušs.
B. Obama atteicies no Dž. V. Buša ieceres būvēt ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektus Polijā un Čehijā; viņš arī izrāda daudz mazāku entuziasmu par NATO paplašināšanu austrumu virzienā, iekļaujot aliansē tādas valstis kā Ukraina un Gruzija. ASV amatpersonas izteikušās, ka Austrumeiropas valstis nevajadzētu spiest izvēlēties starp «prokrievisku» un «proamerikānisku» politiku.
Aicina nepārsteigties
H. Klintone piektdien ieradās Ukrainā, kas pēdējā laikā spērusi vairākus platus soļus «prokrieviskas» politikas virzienā. H. Klintone tikās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš kopš nākšanas pie varas īstenojis Maskavai tīkamu politiku, atsakoties no idejas par Ukrainas pievienošanos NATO. H. Klintone mudināja Ukrainas vadību nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. «Ukraina ir neatkarīga valsts, kurai ir tiesības izvēlēties savas alianses. NATO durvis ir atvērtas, bet Ukrainai pašai jāpieņem lēmums,» teica H. Klintone.
Paredzams, ka līdzīgu aicinājumu viņa pirmdien atkārtos Gruzijā, kur tiksies ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili. Turnejas laikā H. Klintone apmeklēs arī Azerbaidžānu un Armēniju, lai mudinātu abas puses panākt mierīgu Kalnu Karabahas konflikta atrisinājumu. H. Klintone sestdien viesosies Polijā, kur runās par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas pilnveidošanu. H. Klintone un Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis parakstīs vienošanos, kas paredz pilnveidot iepriekšējos plānus. B. Obamas valdība atteikusies no stacionāro objektu būvēšanas Polijā un Čehijā, bet to vietā plānots izveidot mobilāku sistēmu.