Viena no strīdīgākajām rekomendācijām, par kuru negatīvi izteikušies vairāki politiķi un kas izsauc neviennozīmīgu sabiedrības reakciju, ir par padomju atjaunošanu valsts kapitālsabiedrībās. Dienas aptaujātie eksperti, taujāti, vai arī bez OECD rekomendācijām Latvija no brīvas gribas būtu nonākusi pie padomju atjaunošanas, atbild apstiprinoši.
Palīgs akcionāriem
Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītājs Edmunds Stankevičs skaidro, ka padomes ir dabiska korporatīvās pārvaldības sastāvdaļa, un to funkcijas ir akcionāru interesēs pārraudzīt valdes darbu, piedalīties uzņēmuma darbības vidēja termiņa stratēģijas izstrādē, raudzīties, kā tiek sasniegti finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī atlaist un iecelt valdi. «Galvenā padomju izveidošanas pievienotā vērtība ir profesionālas pārraudzības par kapitālsabiedrības darbu nodrošināšana, rūpīga sekošana tam, kā tiek īstenoti izvirzītie mērķi. Padomes varēs veidot arī savas komitejas, piemēram, audita komiteju,» skaidro E. Stankevičs. Viņš arī uzsver, ka pie padomju atjaunošanas atsevišķos gadījumos mēs būtu nonākuši arī bez OECD rekomendācijām, jo padomju esamība var būt nozīmīgs faktors, lai uzņēmums varētu saņemt kredītu bankā ar labākiem nosacījumiem vai, izlaižot obligācijas, cerēt uz lielāku šo obligāciju pieprasījumu un augstāku to cenu tirgū.
To, ka padomju izveidi prasa ekonomiskā loģika, uzsver arī Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs, to pamatojot ar jau E. Stankeviča uzsvērto uzraudzības principu, kā arī norādot, ka padomes ir palīgs akcionāriem. Par padomju nepieciešamību konceptuāli iestājas arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, kurš to pamato ar nepieciešamību valsts kapitālsabiedrībās pārstāvēt valsts un sabiedrības intereses.
Konkursa kārtībā
Tomēr gan A. Grafs, gan E. Baldzēns uzsver, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt caurspīdīgu padomes locekļu atlasi, kas, kā to paredz likums, notiks publiska konkursa kārtībā. A. Grafs atzīst, ka iepriekšējā uzņēmumu padomju darbība un jēga vēl pirms to likvidēšanas 2009. gadā tika degradēta, jo tajās darbojas daudzi neprofesionāli, bet politiskajām partijām pietuvināti cilvēki. Šīs sliktās pieredzes dēļ viņš arī nav pārsteigts par sabiedrības visai nīgro reakciju uz padomju atjaunošanu. Tajā pašā laikā A. Grafs atzīst, ka 2015. gadā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par padomju locekļu atlases kārtību atbilst labākajiem standartiem. Noteikumos kā kritēriji minēta vismaz triju gadu pieredze līdzīga lieluma vai lielākas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatā jomā, kurā darbojas attiecīgā kapitālsabiedrība, vai triju gadu pieredze valdes vai padomes locekļa amatā līdzīga lieluma privātajā kapitālsabiedrībā, vēlams biržā kotētā vai starptautiskā uzņēmumā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā, vai vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā institūcijā, kas atbildīga par nozares politikas veidošanu attiecīgās kapitālsabiedrības darbības jomā.
A. Grafs kā ļoti pozitīvu aspektu min to, ka likumā ietverta norma - pusei no padomju locekļiem ir jābūt neatkarīgiem no kapitāldaļu turētāja un tie nedrīkst ieņemt citus algotus amatus konkrētajā kapitālsabiedrībā. Tas nozīmē, ka tie būs nozares profesionāļi, uzskata A. Grafs. Gan viņš, gan E. Stankevičs noraida to, ka padomes locekļiem varētu izveidoties interešu konflikts, jo algu viņi saņems kapitālsabiedrībās, kuras uzrauga, jo padomes locekļu atalgojums tiks noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem.
Veselības ministrija iebilst
Viena no ministrijām, kurai savās kapitālsabiedrībās būs jāveido padomes, ir Satiksmes ministrija. Tās pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidro, ka «padomes institūta izveidošana kapitālsabiedrībā nozīmē arī papildu finanšu izdevumu slogu, kas ir attaisnojams tikai tad, ja padome bez formālas uzraudzības funkciju veikšanas var dot papildu ieguldījumu attiecīgā uzņēmuma darbības stratēģisko mērķu noteikšanā un darbības rezultātu sasniegšanā. Satiksmes ministrijas ieskatā padomes kā valdes uzraudzības institūciju jēgpilni ir veidot sabiedrībām, kuras darbojas tirgus konkurences apstākļos.»
Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Grīnfelde norāda, ka ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) neatbalsta padomju veidošanu. Taču tas ir noteikts likumā, un tas būs jādara. Par kārtību un procesu, kā tas notiks, būšot jālemj jaunajai valdībai. Viens no pagaidām vēl neskaidriem jautājumiem ir par padomju veidošanu valsts slimnīcās, pret ko kategoriski iebilst veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Viņš savu pozīciju skaidro šādi: «Padomju veidošana kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir kapitāldaļu turētāja, palielinās administratīvo slogu un administratīvos izdevumus, kuru optimizācijai nemitīgi tiek pievērsta būtiska uzmanība un veikti racionalizācijas pasākumi. Turklāt padomes locekļu mēneša atlīdzības nodrošināšanai būtu nepieciešams papildu finansējums, padomes uzturēšana radītu papildu izdevumus kapitālsabiedrībām, samazinot finanšu līdzekļus, kas nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, tajā skaitā ārstniecības personu atalgojuma nodrošināšanai. Ņemot vērā Veselības ministrijas kapitālsabiedrību «nekomerciālo» raksturu, Veselības ministrija neplāno tajās veidot padomes.»
Privātā sektora uzņēmumu, kurā jau darbojas padome, vidū ir, piemēram, Latvijas finieris. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis stāsta, ka padome nodrošina uzticamu saimnieciskās darbības pārvaldības procesu. «Ir pareizi valsts kapitālsabiedrībās veidot padomes. Taču jāuzsver, ka daudz kas būs atkarīgs no tās funkcijām. Tās nevar būt tikai uzraudzības funkcijas, tai jāizstrādā vidējā termiņa darbības stratēģija, jāizvirza nefinanšu mērķi. Var būt spriedze starp īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem, tāpēc padomei tie jāsalāgo. Jo padomei plašākas funkcijas, jo kompetentāki cilvēki nepieciešami padomes locekļu amatos,» uzskata U. Biķis.