Politoloģe Iveta Kažoka komisijas sēdē norādīja, ka virzība uz politiskās reklāmas ierobežošanu būtu arī Rietumeiropas ceļš, jo daudzās valstīs jau ir noteikti dažādi politiskās reklāmas ierobežojumi. Taču grozījumi būtu jāskata kontekstā ar partijām pieejamā brīvā aģitācijas raidlaika sadali. Sēdē arī tika pieļauts, ka tādā gadījumā finansējums bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijai jāparedz ne tikai sabiedriskajiem, bet arī komercmedijiem. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis Sergejs Kārītis aicināja deputātus vispirms noteikt skaidru slēptās reklāmas definīciju, citādi mediji ierobežojumus apies, nodarbojoties ar slēpto reklāmu. I. Kažoka gan norādīja, ka slēptās reklāmas īpatsvars Latvijas medijos līdz šim bijis ļoti liels neatkarīgi no politiskās reklāmas ierobežojumiem. Arī deputāti piekrita, ka jautājums jāskata kompleksi, turklāt teju neviens neticēja, ka šādas izmaiņas varētu pieņemt līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Par šādu iespēju skeptisks bija arī klātesošais Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis, kas norādīja - pastāv iespēja, ka partijas ar medijiem jau ir noslēgušas līgumus, ko apstiprināja arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, tāpēc nevajadzētu mainīt spēles noteikumus tās vidū.
Neraugoties uz komisijas negatīvo balsojumu, paredzams, ka turpināsies arī diskusijas par partiju tēriņu griestu pazemināšanu, jo arī partiju finansēšanas likums tiks atvērts, un šis jautājums būs jāskata kontekstā ar rosinātajiem grozījumiem, lai paredzētu partiju finansēšanu arī no valsts budžeta.