janvāra ziņojumā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aizliedza tai veikt debeta operācijas, kas pārsniedz 100 000 eiro vienam noguldītājam. 3. martā Eiropas Centrālā banka anulēja kredītiestādes licenci, bet dienu vēlāk FKTK vērsās tiesā ar prasību sākt tās likvidāciju.
Netīro miljonu straumes
1997. gadā tika sākta nu jau par leģendu kļuvusī Latvenergo triju miljonu lieta. Toreiz Latvenergo, izmantojot TK, pārskaitīja astoņus miljonus latu firmas International Finance Company Establishment kontā. Pieci miljoni tika atdoti Bankai Baltija, bet atlikušo triju miljonu liktenis nav zināms. Tā arī īsti neko nenoskaidrojot, kriminālprocesu 2012. gadā saistībā ar noilguma iestāšanos izbeidza.
2012. gada beigās mediji ziņoja, ka TK iesaistīta vērienīgā korupcijas afērā. Toreiz Ukrainas valsts uzņēmums Černomorņeftegaz kāda TK klienta kontā ieskaitīja 319 miljonus ASV dolāru. Policija ierosināja kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, taču pārkāpumi netika konstatēti.
TK vārds izskanēja arī pēc tam, kad 2014. gadā no amata gāza Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Tiesībsargājošās iestādes tad uzlika arestu visiem viņa ārzemju kontiem. Latvijā iesaldēja 80 miljonus ASV dolāru, daļu no tiem TK. Nedaudz vēlāk policija ierosināja kriminālprocesu par noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu, lieta vēl nav slēgta.
Pērnā gada nogalē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu aizturējuši divus TK darbiniekus. Sākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka šie nav vienīgie noziedzīgie darījumi, kuros figurē TK nosaukums.
Nespēj veikt uzlabojumus
FKTK redzeslokā banka bija jau sen, bet pērnā gada vasarā komisija izteica tai brīdinājumu par nepietiekamu atsevišķu darījumu reputācijas un kredītriska izvērtējumu. TK pārstāvji solīja laboties.
Neilgi pēc tam, šā gada janvārī, FKTK, secinot, ka nav panākts atbilstošs progress vairākās svarīgās jomās, aizliedza bankai veikt debeta operācijas par summu, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro vienam klientam. Aizliegums gan neko daudz neietekmēja, banka turpināja darbu un ziņoja, ka strādā pie trūkumu novēršanas.
Nesagaidot uzlabojumus, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma anulēja iestādes licenci. «Esam banku vismaz gadu mudinājuši aktīvi strādāt pie investoru atrašanas, esam tērējuši laiku un tikušies ar dažādiem bankas piedāvātiem investoriem, bet diemžēl tas ir bijis velti,» paskaidroja FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš. Viņš uzsvēra, ka bankai bija problēmas vairākos jautājumos: akcionāri nespēja nodrošināt atbilstošu kapitalizācijas līmeni, nebija skaidrs, kādā virzienā tā ies, kā pelnīs, ar kādiem klientiem strādās. P. Putniņš atzīmēja arī faktu, ka TK vairākkārt iesaistīta naudas atmazgāšanas lietās, kas liecina, ka iekšējā kontroles sistēma funkcionē neadekvāti.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piektdien pēc tikšanās ar P. Putniņu pauda viedokli, ka licences anulēšana ir labs piemērs FKTK darba efektivitātei, un piebilda, ka šo lēmumu vērtē kā atbilstošu, jo banka nav sadzirdējusi tai iepriekš izteiktos brīdinājumus.
Nav pamata uztraukumam
FKTK uzskata, ka šīs bankas iziešana no tirgus Latvijas finanšu sistēmu neietekmēs, tāpēc nolemts to neglābt. Arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis apliecināja, ka TK nav nozīmīgāko tirgus dalībnieku vidū. Bankas valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze vēl nepadodas, viņš aģentūrai LETA sacīja, ka advokāti pēta iespēju apstrīdēt lēmumu.
Likums garantē, ka katrs bankas klients varēs atgūt līdzekļus līdz 100 tūkstošiem eiro, tas nozīmē, ka 93% noguldītāju neko nezaudēs. Vairāk par noteikto summu bankā glabā 265 klienti, no tiem 59 ir Latvijas rezidenti, tostarp 44 privātpersonas un 15 juridisku personu. Tā kā šos noguldījumus garantētā atlīdzība nesedz, kreditora prasības varēs pieteikt bankas likvidācijas gaitā.
Atlīdzībās būs jāizmaksā vairāk nekā 60 miljoni eiro, taču FKTK priekšsēdētājs apgalvo, ka tam pietiks ar pašas bankas naudu un nebūs nepieciešami Noguldījumu garantiju fonda vai valsts budžeta līdzekļi. Noguldījumu garantiju likums paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksa jāsāk 20 darbdienu laikā.