Vakar Eiropas Parlaments nobalsoja par atjauninātiem direktīvas noteikumiem, paredzot, ka vienotajā reģistrā tiks iekļauta arī Lielbritānija, Īrija un Dānija. Iepriekš bija paredzēts, ka šīs trīs valstis varēs ieviest noteikumus vēl līdz 2017. gada maijam. Patlaban aktīvi pie iekļaušanās kopējā reģistrā strādā Bulgārija, Kipra un Slovēnija. Pārējās 22 dalībvalstis sākotnējos noteikumus jau pielāgojušas, to skaitā arī Latvija.
Cīņa pret nesodāmību
Tas nozīmē, ka tagad dalībvalstīm būs krietni vieglāk sodīt CSN pārkāpējus. «Tas dalībvalstīm ļaus apmainīties ar informāciju par autovadītājiem, kuri izdara satiksmes pārkāpumus ārzemēs. Šeit galvenokārt ir runa par četrām «lielajām slepkavām», kas atņem dzīvību 75% traģisko ceļu negadījumu - ātruma pārsniegšana, luksoforu signālu neievērošana, drošības jostas nelietošana un transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā,» Dienai atklāj Eiropas Komisijā (EK).
Eiroparlamenta deputāte no Spānijas Inese Ajala Sendere, kas strādājusi pie šiem tiesību aktiem, stāsta, ka direktīvas nolūks ir «risināt relatīvo ārvalstu autovadītāju nesodāmību». Viņa norāda, ka tas ļaus iestādēm «piemērot sodus nerezidentiem tieši tāpat kā rezidentiem». Tikmēr raidsabiedrība BBC vēsta, ka Eiroparlamenta deputāte Lūsija Andersone kritizējusi Lielbritānijas valdību par to, ka tā «uzstāja uz pārmērīgi ilgu direktīvas ieviešanas periodu». Viņasprāt, jebkāda kavēšanās ir nevajadzīga un nepieņemama, turklāt apdraud arī pašas Lielbritānijas pūles samazināt negadījumos bojā gājušo skaitu.
Atsaucoties uz EK pētījumu, BBC arī raksta, ka kopumā nerezidentu autovadītāji veido aptuveni 5% no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Īpaši kritiska situācija ir saistībā ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kur šis rādītājs ir 15%. Piemēram, Francijā ātruma pārsniedzēju vidū ceturtā daļa ir ārzemnieku, bet brīvdienās šis skaits pieaug līdz pusei.
Noteikumi atšķirīgi
Kopumā ceļu satiksmes negadījumos ik gadu ES valstīs iet bojā vairāk nekā 26 000 cilvēku, vēl vairāk ir tādu, kam avārija ir atstājusi paliekošas sekas uz visu mūžu, pērn norādīja EK Transporta komisāre Violeta Bulca. Jaunākais EK apkopojums atklāj vēl dramatiskāku ainu - ES ceļu satiksmes negadījumos ik gadu iet bojā 40 000 cilvēku. «Zem šiem statistikas datiem ir sērojoši vecāki, bērni, māsas un brāļi, kolēģi un draugi,» norāda V. Bulca, uzsverot, ka tā ir nepieņemama cena, kas jāmaksā par satiksmes mobilitāti.
Kaut gan ES pastāv vadlīnijas, kuras jāņem vērā katrai dalībvalstij, veidojot ceļu satiksmes noteikumus, ne visur noteikumi ir vienādi. Tas varētu nepatīkami pārsteigt ceļotājus, kas nolēmuši, piemēram, ar savu spēkratu apskatīt Eiropu. Izrādās, ne visur dienas gaismā ir jābrauc ar tuvajām gaismām, ne visiem jālieto drošības jostas. Arī pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs atkarībā no valsts mēdz atšķirties.
Saskaņā ar EK aprēķiniem ik gadu dzērājšoferu dēļ Eiropā iet bojā 10 000 cilvēku. Pētījumi liecina, ka avārijas risks strauji palielinās brīdī, kad alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles. Sasniedzot 0,8 promiles, pastāv pat divas reizes lielāka iespējamība izraisīt avāriju, salīdzinot ar situāciju, ja šoferis vispār nav dzēris. Līdz ar to EK kā maksimālo slieksni noteikusi 0,5 promiles, tomēr katra valsts individuāli lemj, vai šai prasībai pielāgoties. Latvijā alkohola koncentrācija asinīs šoferiem nedrīkst pārsniegt to, ko noteikusi EK. Iesācējiem limits ir vēl striktāks - 0,2 promiles. Pie ieteiktā standarta pieturas arī lielākā daļa citu ES valstu. Kaut, piemēram, mūsu kaimiņi igauņi pret sēšanos pie stūres alkohola reibumā ir kategoriskāki - koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,2 promiles.
Atšķiras arī prasības attiecībā uz ierobežojumiem par atļauto ātrumu. Latvijā atļautais ātrums ir 90 kilometri stundā neapdzīvotā vietā, 50 km/h apdzīvotā, līdzīgi kā daudzviet citur Eiropā. Ir arī izņēmumi. Austrijā un Vācijā neapdzīvotās vietās drīkst braukt ar 100 km/h, bet vairākās valstīs, piemēram, Dānijā un Somijā, atļauts braukt ar 80 km/h, Zviedrijā ārpus apdzīvotām vietām - ar 70 km/h. Savukārt, piemēram, Lietuvā ārpus apdzīvotām vietām ir atšķirīgas prasības iesācējiem, kuri drīkst braukt ne ātrāk kā ar 70 km/h. Atļautais braukšanas ātrums ir viena no lietām, ko komisija aicina katrai valstij lemt un uzraudzīt pašai - atkarībā no ceļu seguma kvalitātes.
EK norāda - ja visi autovadītāji ievērotu noteiktos ierobežojumus, negadījumu skaits samazinātos par vairāk nekā 50%.
Drošības josta ne visiem
Taču problēmas nav tikai šajos aspektos - traģiskas sekas var izraisīt arī, piemēram, drošības jostu nelietošana. Izmantot drošības jostas visās dalībvalstīs ir obligāta prasība. Tomēr katra valsts paredz arī izņēmumus. Lielā daļā ES drošības josta nav obligāta policistiem, taksistiem un cilvēkiem ar medicīniska rakstura problēmām. Piemēram, Bulgārijā vēl ir papildu izņēmumi - tā nav obligāta grūtniecēm un autoskolu instruktoriem. Horvātijā vienīgais izņēmums ir tad, kad personai ir kādas veselības problēmas, kas, lietojot jostu, varētu saasināties.
Dānijā pastāv daudzi izņēmumi, kad josta nav vajadzīga, piemēram, tā nav vajadzīga šoferim, kas pietur katrus 500 metrus. Arī Igaunijā šoferiem, kas veic regulāru apstāšanos (ik pēc 100 metriem), drošības josta nav vajadzīga.
Tikmēr, piemēram, tuvo gaismu lietošana dienas laikā EK izdala kā specifisku prasību. Līdz ar to noteikumu atšķirības ir lielas - kamēr Baltijas un vairākās citās valstīs tās jālieto visu diennakti, tikmēr Kiprā, Spānijā un Austrijā tuvās gaismas dienā ir jālieto tikai motocikliem un mopēdiem. Savukārt Horvātijā tuvās gaismas dienas laikā nav jālieto vasarā, bet Ungārijā gaismas nepieciešamas dienas laikā vienīgi ārpus apdzīvotām vietām.
Sāks vasarā
Jaunā direktīva stāsies spēkā šā gada maijā. Plānots, ka tā līdz 2020. gadam bojāgājušo skaitu ļaus smazināt uz pusi. Protams, tā neiekļauj sevī visus riskus, piemēram, tā nespēj regulēt slikto ceļu segumu, kas bieži vien arī ir pie vainas avārijās.
Direktīva katrā valstī paredz radīt īpašus kontaktpunktus. Ja Latvijas iedzīvotājs būs pārkāpis satiksmes noteikumus, piemēram, Spānijā, tad Spānijas kontaktpunktā noskaidros datus par transportlīdzekļa īpašnieku, sazinoties ar Latvijas kontaktpunkta darbiniekiem. Autovadītājam tiks nosūtīts aicinājums samaksāt sodu, kā arī izklāsts par sekām katrā konkrētajā valstī, ja persona izvairās no soda.