Sāks rīkoties
Pieredzes trūkuma dēļ jaunieši bezdarba apstākļos ir viena no riska grupām. Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, šonedēļ Rīgas pilī Valsts prezidents, Ministru prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un jauniešu portāla prakse.lv pārstāvji parakstīja iniciatīvas vēstuli Pieredze nākotnei. Iniciatīvas mērķis ir, no vienas puses, rosināt uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes radīt jauniešiem prakses vai brīvprātīgā darba vietas, bet, no otras puses, - aicināt arī pašus jauniešus gan izvērtēt prakse.lv piedāvātās brīvprātīgā darba vai prakses iespējas, gan arī pašiem aktīvi meklēt iestādes, organizācijas vai uzņēmumus, kur gūt pirmo darba pieredzi. «Spējīgam jaunietim strādāt par velti nav problēma, jo tas ir pārejoši,» atzina viens no projekta atbalstītājiem Andris Čeksters.
Diena pirms kāda laika jau rakstīja, ka arī Nodarbinātības valsts aģentūra ar ES atbalstu drīzumā sāks īstenot jauniešu bezdarbnieku prakses pie darba devējiem, kurās līdz 2013. gadam plānots iesaistīt ap 1200 jauniešu. Šajā pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību, bet pēc skolas beigšanas tā arī nav sākuši strādāt vai pastrādājuši tikai maksimums pusgadu. Praktizēties pie darba devēja jaunieši varēs 6-12 mēnešus, katru mēnesi saņemot 120 latu stipendiju. Atlīdzību par praktikantu apmācīšanu saņems arī darba devēji.
Audzina rezerves
Interese par prakses vietām ir liela. Konkursā Labā prakse, kurā pie apmaksātas vasaras prakses dažādos uzņēmumos tikuši 29 Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu studenti, šogad tika iesniegti vairāk nekā 60 darbi, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā pērn, norāda konkursa rīkotāji. Arī Nordea bankas Personāla departamenta vadītāja Viktorija Veisa stāsta, ka bankas konkursā uz desmit apmaksātām vasaras prakses vietām šogad pieteikušies 250 pretendenti.
Vēl nesen darba devēju vēlme pārsvarā bija nodarbināt gatavus profesionāļus, noteikti ar pieredzi konkrētā jomā un, vēlams, 100% atbilstību prasībām, bet šobrīd situācija ir mainījusies un uzņēmumi sāk vērt durvis jauniem talantiem, novērojusi CVO Recruitment& Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Artjuhova.
Praktikantu pieņemšana uzņēmumos saistīta ar jaunu kadru noskatīšanu, kā arī sociālo atbildību. «Vakanču sludinājumos pieprasīt cilvēkus ar pieredzi, bet pašiem šo pieredzi nesniegt - tā nav pareiza attieksme. Darba devēji nevar tikai bļaut, ka augstskolas nesagatavo atbilstošus speciālistus. Pašiem uzņēmumiem jābūt vairāk atvērtiem praktikantiem, taču praksei jābūt reālai, nevis tikai ķeksīša pēc,» saka Aira Loite, uzņēmuma SAF Tehnika finanšu direktore; uzņēmums piedalās arī konkursā Labā prakse. Viņa teic, ka SAF Tehnika darbības jomā - radioinženierijā - speciālistu pārprodukcijas nekad nav bijis, tāpēc arī iesācējiem ir labas izredzes tikt pie darba, jo noteicošais ir cilvēka personība. Galvenais, lai jaunietis gribētu uzņēmumā kaut ko iemācīties, gribētu tajā strādāt un justu par šo darbu prieku.
Tam piekrīt arī V. Veisa no Nordea bankas. Viņa uzsver, ka jaunietim prakse ir iespēja pārbaudīt, vai konkrētais darbs viņam tiešām iet pie sirds, savukārt darba devējam praktikants var sniegt skatu no malas, kas palīdz ieviest dažādus uzlabojumus.
Jāmācās runāt un analizēt
Profesijas iemaņas var apgūt strādājot, bet raksturu neizmainīsi, un komandas garu neviens neiemācīs, saka A. Loite un atzīst, ka visi darba devēji meklē darbiniekus ar godprātīgu attieksmi pret darbu. SAF Tehnika labprāt pieņems jauniešus, kas ir pozitīvi, ar iniciatīvu, spēj organizēt savu darbu, ir orientēti uz sadarbību un gatavi mācīties, tādus, kas nečīkst, bet dara, nebaidās kļūdīties un negaida, ka viņiem iedos gatavus risinājumus.
Lai arī izkonkurēt pieredzējušus speciālistus jaunietim būs grūti, darba devējs novērtēs aktivitāti un jebkādu praktisku pieredzi, saka J. Artjuhova. Jāslīpē arī svešvalodu prasmes - bez obligātajām angļu un krievu pieprasītas ir arī itāļu, franču, skandināvu valodas. Jauniešu priekšrocība darba tirgū ir drosme darīt citādi.
«Viņiem daudz retāk ir iesīkstējuši uzskati par to, kā lietām jānotiek,» saka J. Artjuhova. Stiprā puse ir arī tehnoloģiju pārzināšana, spēja brīvi operēt sociālajos tīmekļos, ātri atrast vajadzīgo informāciju, tiesa, bieži iegāž tieši vājā informācijas analīzes un vērtēšanas prasme. V. Veisa manījusi, ka jaunieši lieliski komunicē virtuālā vidē, bet nereti viņiem ir grūti formulēt viedokli, aizstāvēt pozīcijas, izrādīt emocijas tiešās sarunās.
«Tas kļūst par šķērsli jau darba intervijā,» V. Veisa teic. Viņa jauniešiem iesaka ne vien izvirzīt savas, bet ņemt vērā arī darba devēja prasības. «Tāpat ir vērts sākt ar zemāko amatu, tālāk viss ir paša rokās. Jābūt gataviem kompromisiem,» V. Veisa teic.