Krievijas izdevums Ņeftegazovaja vertikaļ šonedēļ veltījis plašu materiālu sašķidrinātās gāzes termināļu projektiem Baltijas valstīs. Zināmā mērā interesantākais ir tas, ka publikācija ar izpratni vērtē baltiešu vēlmi samazināt savu atkarību no Gazprom piegādēm, Lietuvas gadījumā pat norādot, ka Gazprom cenu politika patiesi nav korekta. Acīmredzot specializētā nozaru prese Krievijā nav tik politizēta kā «vispārējā», kas stāv un krīt par Gazprom interesēm.
Pieminēšanas vērts ir vēl arī cits aspekts. Kā zinām, sašķidrinātās gāzes termināļa gadījumā baltieši cits uz citu skatās ar aizdomām un rūgtumu. Rīga bija pārliecināta, ka tādu visloģiskāk būvēt Latvijā, Viļņa jau 2010. gadā pieņēma lēmumu būvēt savu, beigu beigās, šķiet, brāļi igauņi kopīgi ar somiem ir mūs apspēlējuši - Eiropas Savienības finansiālais atbalsts varētu tikt terminālim Somijā. Kā raksta žurnāls: «Latvija palikusi viena un krustcelēs.» Un Rīga, protams, ir nikna - vieni vairāk vaino pašu nemākulību, citi - kaimiņu viltību vai iecirtīgumu, bet tas nemaina noskaņu. Tādi tie leiši ir - dzelzceļa sliedes demontē, ar atomelektrostaciju neko nevar saprast, saimnieko mūsu mazumtirdzniecībā kā savās mājās, un vēl šis termināļa gadījums... Tomēr Krievijas eksperti norāda, ka Lietuvai ir racionāli argumenti termināļa gadījumā uzturēt savu «līniju». Lietuvas dabasgāzes patēriņš ir līdzvērtīgs vai pat lielāks nekā Igaunijai un Latvijai kopā. To lielā mērā nosaka lielu ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu (minerālmēslu ražošana) Lifosa un Achema klātbūtne. Šo lielo dabasgāzes patērētāju vajadzības, citiem vārdiem sakot - rūpes par pašmāju rūpniecību, ir leģitīmas jebkurā valstī, tādēļ pukoties uz Lietuvu nav jēgas. Ar kaimiņiem ziemeļos situācija, viņu argumenti ir citi. Tomēr jebkurā gadījumā kaimiņi nav vainīgi, ja paši bijām tik pārliecināti par savas pozīcijas stiprumu, ka «nogulējām» projektu.