Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter transporta nozares eksperts Tālis Linkaits rakstīja: «Tikai mēnesis pēc atvaļinājuma, un jau iestājies zināms nogurums no veselā saprāta trūkuma valsts pārvaldē.» Turklāt uzņēmēju vidū joprojām dzirdamas sūdzības par pēkšņām dažādu prasību izmaiņām, pamatojoties ne tikai uz normatīvo dokumentu grozījumiem, bet arī uz dažādu amatpersonu atšķirīgo viedokli par normu piemērošanu.
Protams, var teikt, ka ikvienam jārēķinās ne tikai ar normatīvo dokumentu prasībām, bet arī ar to, ka amatpersonu rokās ir, sacīsim, patiesības monopols - grib mainīt norādījumus un maina. Tomēr tieši uzņēmējdarbība nodokļu maksājumu veidā nodrošina naudu valsts budžetā, tāpēc no veselā saprāta viedokļa ikviens, kurš neprasa bezdarbnieka pabalstu, bet ir gatavs godīgi veidot savu biznesu un maksāt nodokļus, būtu atbalstāms. Diemžēl šī likumsakarība ievērota netiek.
To pierāda arī ieilgušās diskusijas par nozarēm, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Finanšu ministrija sola, ka skaidrība varētu būt septembra beigās, un norāda, ka pastāv viedoklis - MUN režīmu nevarēs piemērot, ja tas kropļo konkurenci un nozarēs, kurās ir liels nelaimes gadījumu risks. Iepriekš izskanējuši vēl citi kritēriji, un, kamēr valsts pārvaldē norit strīdi, cilvēkiem, kuri izveidojuši mikrouzņēmumus, atliek gaidīt, atļaus vai aizliegs šādā uzņēmējdarbības formā turpmāk darboties. Savukārt nenoteiktība neveicina attīstību.
Nenoteiktības izjūtas kultivēšana izpaužas arī solītajā un, tā sakot, pauzes stadijā palikušajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanā. Pie nestabilitātes izjūtas radīšanas vērts pieminēt arī strauji ieviesto subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas - kā Dienai atzina kāda siltumenerģijas uzņēmuma vadība - prasīja atrast apjomīgas summas uzņēmuma budžetā.
Turklāt valsts sektora tendence radīt nestabilitātes izjūtu neattiecas tikai uz cilvēkiem, kuri darbojas biznesā. Diena jau rakstīja, ka no nākamā gada valsts nolēmusi nepiešķirt līdzfinansējumu ģimenēm, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Tā sakot, lai ģimenes un pašvaldības meklē risinājumu.
Protams, no valsts sektora kritizēšanas varētu atturēties, atzīstot, ka tas vienkārši dara savu darbu. Tomēr laiku pa laikam kāda vērienīga projekta, piemēram, e-veselība un skolas.lv, iestūrēšana grāvī un norādes par nelietderīgi iztērētu naudu apēno valsts iestāžu reputāciju un ticību nekļūdīgu lēmumu pieņemšanai.