Tas ir filozofiskas dabas jautājums, uz kuru atbildēt var tikai un vienīgi vēlētāji. Jo tikai vēlētājs ir tas cilvēks, kurš var pateikt, kuram politiķim ir vai nav beigusies politiskā karjera. Mūsu dzīvē un politiskajā vēsturē ir dažādi piemēri, kuri viens otru apgāž.
Tad jūs esat apņēmības pilns startēt nākošajās vēlēšanās?
Esmu apņēmības pilns strādāt esošajā Saeimā, sasniedzot tos uzstādījumus, par kuriem es esmu iestājies pats. Pirmām kārtām tā ir maksātnespējas jautājuma sakārtošana. Tālāk tā ir cīņa par «atstāto atslēgu principu» jeb iespēju dzēst kredītu, atdodot bankai ieķīlāto īpašumu, kas neapšaubāmi ir cīņa pret banku lobiju. Manā izpratnē komercbanku lobijs mūsu valstī ir ļoti liels. Un arī šajos manis minētajos jautājumos mēs netiekam uz priekšu, tikai pateicoties tam. Tāpēc es to redzu kā lielu izaicinājumu sev, lai šīs Saeimas laikā vēl izdarītu šīs lietas. Arī pasakot, ka komercbankām ir jāuzņemas kaut kāda veida atbildība par tiem procesiem, kas notika iepriekš kreditēšanas buma laikā. Pieņemt Maksātnespējas likumu, kas tieši attiektos uz fiziskām personām un sekmētu to, ka šīs personas atgriežas ekonomikā. Ir vesela virkne lietu, ko mūsu deputātu grupa ir pacēlusi un kuras mēs virzām un virzīsim uz priekšu. Tāpēc es drīzāk kā izaicinājumu uztveru esošo laiku politikā, nevis nākotni. Jo nākotne ir neskaidra, un politiķi, kā jūs zināt, var nosist ar avīzi.
Pieļaujat, ka nemaz nekandidēsiet nākamajās vēlēšanās?
Man politika noteikti nav mana pēdējā dzīves iespēja. Par to es esmu pārliecināts pilnīgi un galīgi. Politikā es darbojos nevis, lai garantētu sev ķebli Saeimā, bet sasniegtu konkrētus mērķus. Ļoti lielas debates Saeimā bija par līgumsodu ierobežošanu Civillikumā, kur Saeimas vairākums vienkārši uzspļāva uzņēmēju interesēm un pateica, ka viņu viedoklis tos neinteresē, - mēs pateiksim, kādu līgumsodu jūs savā starpā regulēsiet starp divām juridiskām personām, slēdzot līgumus. Tad nākamais solis, manā skatījumā, tikpat labi var būt, ka Saeima lems par peļņas procenta noteikšanu uzņēmējiem - vai tie būs 5% vai 7%. Te nav runa par 10% vai citu procentu, ko valsts nosaka kā līgumsodu. Nepareizs ir pats princips, ka valsts iejaucas privātpersonu biznesā un to taisās regulēt. Tiesu praksē jau bija noteikti 100%, kas darbojās, un, manuprāt, tas bija samērīgs princips.
Ir izskanējis, ka jūsu vārdā nosauktā deputātu grupa varētu kopīgi pievienoties kādam politiskajam spēkam, lai kandidētu vēlēšanās.
Tieši tā. Tāds ir mūsu uzstādījums, ka mēs kopā turpinām darboties politikā. Ja paskatāmies, šodien uz politiskās skatuves ir daudzas arī vienas partijas sastāvā esošas politiskās grupiņas, kuras darbojas pašas par sevi un pauž ļoti sadrumstalotu domu un ideju klāstu. Un nespēj nonākt līdz kaut kādām vienotām idejām. Es uzskatu - tā ir mūsu priekšrocība, ka šo gadu laikā mūsu deputātu grupa ir darbojusies cieši kopā un esam bijuši viens no šīs valdības stabilitātes stabilākajiem posmiem, ja tā var izteikties. Tā ir atbilde uz to, var vai nevar mums uzticēties un var vai nevar ar mums rēķināties. Tāpēc mēs turpināsim darboties kopā un noteikti piesaistīsim vēl cilvēkus pie sevis.
Ar kādām partijām jūsu deputātu grupai notiek sarunas par sadarbību?
Es negribētu neko nosaukt līdz mirklim, kamēr mēs neesam panākuši vienošanos, lai netiktu interpretēts un tas neietekmētu vienošanās procesu. Jo, kā mēs zinām, šādos procesos ir dažādas pieredzes. Mārtiņš Bondars vien ir ko vērts gadījums. Atcerēsimies, ka Reformu partija atklāja, ka Mārtiņš Bondars būs viņu Rīgas mēra kandidāts, bet dienas beigās, kamēr paraksti uz papīra nebija uzlikti, mēs redzējām, ar ko tas viss beidzās.
Vai pieļaujat iespēju, ka varat vienoties ar Zaļo un Zemnieku savienību, kas tādā veidā tad faktiski kļūtu par valdības koalīcijas partiju?
Es šobrīd negribētu izslēgt nevienu no sadarbības partneriem. Kāpēc? Tāpēc, ka tas sašaurina mūsu iespēju pieņemt lēmumu līdz tam momentam, kad tas patiešām tiks pieņemts, parakstot kādu sadarbības dokumentu. Ja es nosaukšu kaut vienu - vai divas, vai trīs -, tas sašaurinās mūsu iespējas tālākam manevram.
Tātad jums ideoloģiski ir vienalga, ar kuru partiju sadarboties, un jūs vienkārši piedāvājat savu deputātu mandātu atbalstu?
Mūsu uzstādījumi ir pirmām kārtām ideoloģiski. Un mūsu ideoloģija ir tā, kuras trūkst šajā Saeimā. Un tā ir liberālas ideoloģijas pārstāvniecība. Līgumsodu jau pieminēju, bet tādi ir arī jautājumi par nodokļiem, kur nav nekādas konsekvences. Es neteiktu, ka liberālu cilvēku šajā Saeimā nav, bet viņi ir absolūtā mazākumā, ko parāda gan balsojumi, gan dažādas citas indikācijas. Un es paredzu, ka pēc liberāliem cilvēkiem būs pieprasījums.
Un kur jūs pašlaik redzat to liberāļu pulcēšanās vietu? Vienotībā, Reformu partijā, Repšes jaunajā partijā?
Es negribu piesaukt konkrētu partiju, bet varu pateikt, ka šajā Saeimā liberāļi ir neapstrīdamā mazākumā. Atsevišķi liberāli noskaņoti cilvēki ir vairākās partijās, bet viņi ir nepietiekamā skaitā, lai pieņemtu lēmumus, kas rezultējas liberālas ideoloģijas īstenošanā Saeimā.
Vai jūs joprojām esat atbildīgi par Satiksmes ministriju?
Līdzatbildīgi. Koalīcijas līgumā bija atrunāts, ka mūsu pārstāvis ir parlamentārais sekretārs šajā ministrijā. No sākuma es ieņēmu šo vietu, kad satiksmes ministrs bija Aivis Ronis. Tagad tas ir Viktors Valainis. Mēs piedalāmies Satiksmes ministrijas būtiskāko jautājumu diskusijās. Pēdējā laikā viens no būtiskākajiem - sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošanas jautājums, kas ir saistīts ar atbildības pārnešanu no VARAM uz Satiksmes ministriju, lai varētu labāk konsolidēt spēkus. Mēs vairāk piedalāmies to jautājumu lemšanā, kas ir saistīti ar likumdošanas izmaiņām, jo esam pārstāvēti Saeimā. Satiksmes ministrijā mums ar ministru Roni izdevās nodrošināt, ka šajā tik milzīgajā nozarē notiek attīstība un nav savstarpēju konfliktu tik daudzu ietekmīgu spēlētāju vidū, kādi ir šajā nozarē. Mēs cenšamies nodrošināt to, lai mēs runātu nevis par kāda apkarošanu, bet kopēju nozares un valsts ieguvumu un attīstību. Mums, piemēram, ar ministru Aivi Roni tas izdevās, uzturot dialogu ar nozīmīgākajiem šīs nozares pārstāvjiem.