Spēles sākums bija prognozējams. Mājinieki centās spēlēt tāpat kā pirms nedēļas šajā laukumā pret Jelgavu - augstā tempā, ātri kustinot bumbu, turpretim daugavpilieši uzsvaru lika uz kārtību aizsardzībā un pacietīgi gaidīja savas iespējas uzbrukt. Viesu pretuzbrukumi, kuros galvenajās lomās darbojās divi nigērieši - Stenlijs Ibe un Ibrahims Babatunde -, bija draudīgi, taču līdz reālām vārtu gūšanas iespējām viņi netika.
Spēles rezultāts tika atklāts ar tālu soda sitienu. Viesu pussargs Andrejs Kovaļovs centrēja bumbu soda laukumā, taču tā, nevienu neskārusi, atrada ceļu vārtos. Ne pārāk sekmīgi epizodē nospēlēja mājinieku vārtsargs Maksims Uvarenko, kurš pārliecību visa atlikušā mača gaitā tā arī neatguva. Izgājienos viņa tvertās bumbas slīdēja ārā no rokām, lēmumu pieņemšanā bija nedrošs. Vienā no tādām reizēm viņš pameta vārtus, notriecot pretspēlētāju un nopelnot 11 metru soda sitienu uz saviem vārtiem, ko realizēja Jurijs Sokolovs.
Viņam un ventspilniekiem par laimi pārliecības netrūka Ventspils uzbrūkošā bloka spēlētājiem. «Gandrīz visas spēles garumā mums bija pārsvars, taču bumba vienkārši negāja vārtos. Kad iesitām pirmos, pieauga arī pārliecība, un turpinājumā uzbrukumā veicās labāk. Kad rezultāts jau bija 1:3, protams, sajūtas nebija diez cik labas, bet zinājām, ka spēlējam labi. Uzbrukuma noslēgumā bija tikai jānospēlē mierīgāk, aukstasinīgāk, tad bija iespēja izglābties,» pēc mača atzina Jurijs Žigajevs.
Latvijas izlases kandidāts Žigajevs pirmajās divās kārtās guvis jau četrus vārtus. Pirmajā kārtā pret Jelgavu viņš guva savas komandas pirmos divus vārtus, bet nule pret Daugavu - divus pēdējos. Ja šādi turpinās, konkurentu par sezonas labākā spēlētāja balvu nebūs.
Runājot par čempionu - jaunās sezonas pirmajās divās spēlēs Daugavai ir tikai viens (!) punkts. Sākums neveiksmīgs, bet norakstīt viņus vēl pāragri.