Komunikācijas eksperti _Dienai_ šo kampaņu raksturoja kā kreatīvu, taču ar risku zaudēt uzticību zīmolam. Svarīgi, kā iegūto publicitāti mobilo sakaru operators izmantos tālāk.
Sākotnēji tika ziņots par iespējamu meteorītu jeb kādas mazās planētas šķembu, kas nokritusi uz zemes, izsitot dziļu bedri, turklāt tālu bijušas redzamas liesmas un smirdējis pēc sēra. Uz Kundratu māju apkaimi Sēļu pagastā traucās ziņkārīgo pūļi. Pēc ugunsdzēsēju un policijas ierašanās vieta tika nožogota un cilvēkus tai nelaida tuvumā, kamēr zemessargi nebija apstiprinājuši, ka nav radiācijas briesmu. Pirmdien uz notikuma vietu devās astronomi un ģeologi, lai veiktu mērījumus un noskaidrotu krātera izcelsmi. Netrūka arī žurnālistu, tajā skaitā - no Igaunijas. Ļaužu pieplūduma dēļ blakus esošā zemesgabala īpašniece, Mazsalacas novada domes deputāte Larisa Gerasimova norobežoja piebraucamo ceļu, kas ved uz notikuma vietu, un tirgoja vietējā kultūras nama biļetes par vienu latu, lai segtu zaudējumus par izdangāto ceļu un piemēsloto apkārtni. Pēc aptuveni 15 latu iekasēšanas šis rūpals tika pārtraukts.
Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks jau no pirmās informācijas par notikušo samanīja neatbilstību ar citiem līdzīgiem gadījumiem pasaules praksē: «Šādi meteorīti sadalās augstu gaisā, un tad atsevišķi gabali krīt lejup. Tas, ka šis objekts dega, ir neparasti, jo meteorītam jābūt sadegušam atmosfērā. Sēra smakai nebija jābūt.» Viņam piebalsoja kolēģis Ilgmārs Eglītis: «Visai aizdomīgi ir tas, ka zālei bija jābūt apdegušai. No otras puses, tik lielas bedres rakšanas darbi būtu fenomenāli. Ja tas ir bijis asteroīds, tad anormāls un kritis no 200 kilometru augstuma. Viena no iespējām ir satelīta atlūza, bet arī tai bija jāsadalās mazākās daļās.» Izsauktie papildspēki no Tartu universitātes norādīja, ka bedres forma neatbilst tradicionāla meteorīta krāterim. Domīgi bija arī ģeologi, kuri bedrē atrada pulverveida alumīnija pēdas, kas varēja liecināt par sprādzienu. Pētnieki uz bedres sienām bija atraduši arī lāpstu pēdas.
Tele2 vadītājs Petrs Kirdeika vakarā atzina - notikušais ir daļa no jaunās reklāmas kampaņas - kompānija gribējusi parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt jautras lietas. Viņš apliecināja, ja valsts iestādēm būs radušies kādi zaudējumi, tie tiks samaksāti. Iekšlietu ministre šo gadījumu uzskata kā ņirgāšanos par valstij svarīgiem dienestiem: «Policistiem [tajā laikā] bija jāpilda pamata pienākumi, turklāt par virsstundām viņiem nemaksā. Arī ugunsdzēsēju mums ir ļoti maz, un viņiem nākas braukt tālu uz notikuma vietu.»
Par turpmāko rīcību nav izlēmusi arī izdangātā ceļa īpašniece L.Gerasimova. «Valstij kompensēs zaudējumus, bet kas īpašniekiem kompensēs? Ceļš izbraukts, atkritumi jāvāc, teritorija jāapsargā, norobežojuma lentēs vien iztērēti 18 lati.»