Asie iebildumi, kas izskanēja, kad publiskajā telpā parādījās versija - viens no kandidātiem uz premjera amatu ir finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) -, atklāj plaisu, kas šķir valsts varas un uzņēmēju izpratni par vēlamo nodokļu politiku.
Iebildumus pret J. Reira virzīšanu premjera amatam izteica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), valsts budžetu jau iepriekš kritizējusi Latvijas Darba devēju konfederācija, turklāt finanšu ministra īstenotā politika lielu atbalstu nepelna arī iedzīvotāju vidū.
Ja vērtē lēmumus, kādi nodokļu jomā pieņemti, finanšu ministram tiešām grūti būt tautā mīlētam. Solidaritātes nodokļa ieviešana aizkaitinājusi augsti atalgoto sabiedrības daļu, savukārt minimālās algas paaugstināšana vien par desmit eiro - pieticīgā atalgojuma saņēmējus. Turklāt pretēji viedokļi finanšu ministram ar LTRK un ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu bijuši par mikrouzņēmumiem.
Subjektīvas šajā diskusijā gan bijušas abas puses - LTRK un ekonomikas ministre uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīms glābj bezdarbniekus no trūkuma, savukārt J. Reirs akcentēja, ka MUN izmanto nodokļu shēmotāji. Te gan nevar vispārināt pēc principa: «Visi viņi tādi», jo gandrīz katram paziņu vidū ir uzņēmējs, kas savu mazo biznesu godprātīgi balsta MUN režīma iespējās, bet var būt arī zināms kāds uzņēmējs, kurš, lai nodokļos maksājamā summa mazāka, strādājošajiem liek veidot mikrouzņēmumus, nevis korekti pieņem cilvēkus darbā. Tiesa gan, pamatotu kritiku Finanšu ministrija izpelnījās ar nozaru, kurās MUN režīmā darboties nevarēs, sarakstu, jo pietrūka skaidrojuma sabiedrībai, kāpēc konkrētās nozares sarakstā ietvertas.
Savukārt novitāte, par ko vajadzētu priecāties mazāk atalgotajai sabiedrības daļai, - diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana - izraisīja skepsi, jo saistīta ar ilgu procesu - nepieciešamību iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID un tad gaidīt, kad kontā ieskaitīs nodoklī pārmaksāto naudu.
Iebildumi pret finanšu ministru kā potenciālo premjeru lielā mērā rodas, jo Finanšu ministrija orientējas uz valsts budžeta piepildīšanu ļoti tiešā veidā: «Vajag vairāk naudas, lūkojamies, kur to paņemt.» Turklāt pats Jānis Reirs decembrī Dienā pauda, ka vēlas turpināt darbu kā finanšu ministrs un premjera amats nav viņa mērķis. Protams, J. Reirs viedokli var mainīt, bet, ja tā notiks, viņu kā iespējamo premjeru gaida nopietns darbs, lai panāktu savas popularitātes pieaugumu sabiedrībā.