Ja jūs neesat gardēde, vairāku smalku pavārgrāmatu autore Signe Meirāne, tad, visticamāk, jūsu bērns nerīkosies pēc iepriekšējā scenārija. Jā, pateicu priekšā, tā bija mājaslapas Četras sezonas autores vecākā meita sešgadniece Emīlija, kuras pārliecinošais gājiens lika kumosam iesprūst rīklē un aizdomāties, kas tad nosaka mūsu bērnu kulināros piedzīvojumus. Ar kādām gan grūtībām nākas piedabūt bērnu pagaršot ko jaunu, bet, kad nezināmā garša nonākusi viņam uz mēles, reakcija var būt visdažādākā. Kāds apēdīs, bet cits rīstīsies, vaikstīsies, spļaudīsies, manējais vienkārši atvērs muti un ļaus ēdienam izkrist. Un bērnam nav ne jausmas, kurš to visu pēc tam savāks vai ka ēdiens būs nosmērējis tikko uzvilkto tīro kreklu. Ak, šie bēbji! Starp citu, interesentiem varu ieteikt interneta vietnē YouTube sameklēt video ar bērniem First Taste jeb, latviski tulkojot, Pirmā garša, kur dažāda vecuma bērni pagaršo dažādus ēdienus. Novērot viņu reakciju ir patiešām smieklīgi, jo tieši tādus mēs zinām arī mūsu bērnus, kuriem no nosaukuma «cukīni» jau vien šermuļi metas, bet, to pašu cukīni nosaucot par gurķi, viss saliekas pa plauktiņiem un dārzenis aiziet uz urrā. Vai tiešām sāls ir tajā, kā ēdienu nosaucam un pasniedzam, vai tomēr viss sākas vēl no mātes piena? Un tad es netīšām uzgāju kādu grāmatu French Kids Eat Everything (Franču bērni ēd visu), kur aprakstīts kanādietes, viņas vīra un bērnu Francijā pieredzētais. Nē, nevar būt, vai kārtējā frančus slavinošā grāmata. Mēs jau tā atpaliekam kultūras un stila ziņā, tagad vēl šis. Mierina gan, ka esam mēs visa pārējā pasaule un viņi - franči.
Es, protams, mazliet ironizēju. Es mīlu Franciju un arī Latviju. Bet grāmata ir patiesi laba, un, iespējams, tās saturs uz visiem laikiem mainīs jūsu ģimenes ēšanas paradumus, bet bērni ar labpatiku notiesās bundžiņu olīvu, nogaršos plānās pankūkas ar baklažāniem un palūgs rukolas salātu ar kvinoju papildporciju. Galvenais grāmatas autores Karenas le Bijonas noteikums skan: «Ēdienam nav jāgaršo, taču jums tas ir jāpagaršo!» Un vai nav tiesa, ka citkārt pagaršotais iegaršojas un tiek palūgta papildporcija. Es taču arī spļaudos pie austerēm, bet varbūt ar desmito reizi man iegaršosies un tikšu pieņemta aristokrātu pulciņā vai tomēr zvejnieku… Bet par to citu reizi. Labu apetīti!