Punktu atņemšana, spēļu boikotēšana - paliek iespaids, ka aizvadītā sezona bijusi viena no «melnākajām» virslīgā. Viss sākās ar Apelāciju komisijas (AK) lēmumu pirms sezonas. Tieši jūs izvirzījāt Kārļa Villeruša kandidatūru AK priekšsēdētāja amatam. Vai tagad to nožēlojat un vai esat vīlies viņa darbībā?
Pirmkārt, es nesaukšu šo gadu par melno Latvijas futbolā. Domāju, ka mūsu futbols viennozīmīgi attīstās. Esmu pilnībā pārliecināts, ka LFF strādā ļoti labi. Dod Dievs, lai katra federācija to darītu tik labi kā mēs. Pēdējos gados esam izdarījuši ļoti daudz labu lietu: teicami strādājam pie infrastruktūras uzlabošanas un izveides, daudzus gadus strādājam, lai cīnītos pret manipulēšanu ar rezultātiem. Tas ir tikai pozitīvi. Par to mums saka paldies ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Virslīga, manuprāt, viennozīmīgi attīstās. Runājot par Villerušu. Man absolūti nav bijis pretenziju pret viņa darbu līdz šim. Esmu mazliet pārsteigts par dažiem viņa pieņemtajiem lēmumiem, bet es nekad neesmu jaucies iekšā neatkarīgo institūciju lietās.
Vai taisnība, ka pirms sezonas arī pats apgalvojāt - Skonto nav jāspēlē virslīgā?
Jā, es uzskatu... Ne tā, ka Skonto nav jāspēlē... Es negribu nodarboties ar profesionāla kluba vadīšanu. Ja ir cilvēki, kuri ir gatavi to darīt, es tikai priecāšos, jo mums tādi vajadzīgi. Es pagājušajā gadā uzskatīju, ka viņiem nav jāspēlē, un arī tagad uzskatu, ka nav jāspēlē. Jā, es palīdzēju nomaksāt visus parādus spēlētājiem. Paldies visiem, kuri man palīdz to izdarīt. Bet juridiska sakara man ar šo klubu nav. Esmu ļoti daudzus gadus bijis ar šo klubu, un man ne īpaši patīk tas, kādā situācijā tas nokļuvis. Šie cilvēki uzskata, ka viņi visas problēmas atrisinās. Okei, cik varēšu, es viņiem palīdzēšu. Esmu apsolījis arī jaunas infrastruktūras radīšanu. Nevienam nav noslēpums, ka Skonto stadiona nebūs, halle tiks nojaukta. Esmu viņiem apsolījis - ja viņi atrisinās kluba problēmas, es pārcelšu halli jaunā vietā un nodrošināšu visu, kas vajadzīgs treniņiem.
Cik ilgi Skonto stadions būs savā vietā?
Esmu apsolījis, ka šo kvalifikācijas ciklu nospēlēsim. Tātad vismaz līdz nākamā gada beigām. Katrā ziņā man nav līguma ar cilvēkiem par to, bet esmu paspiedis viņiem roku - ka līdz tam laikam būs.
Bet jaunais stadions būšot gatavs tikai 2017. gadā...
Jā, mēs tā esam ieplānojuši. Problēmu nebūs. 2016. gada sākumā cikla nav, vasarā ir Eiropas čempionāts, gada beigās - jaunā PK atlases mači. Domāju, mums tur nebūs problēmu sastādīt kalendāru tā, kā vajag. Pieļauju, ka arī Skonto stadions būs ilgāk, un tas arī ir ļoti reāli.
Kas tuvākajā laikā notiks ar Skonto? Samaksās...
(Pārtrauc.) To jūs prasiet tiem cilvēkiem! Pirmkārt, tur ir tāds bezkaunīgs cilvēks kā [Igors] Zaicevs, kurš, cik saprotu, ar dažu federācijas darboņu ziņu un [Imanta] Bleideļa piekrišanu ir pārņēmis klubu. Kā man teica, viņi atnākuši pie [Vladimira] Koļesničenko un pateikuši: «Vai Indriksons ir gatavs atpirkt klubu?» Koļesničenko teica: «Neesmu dzirdējis.» Un viņš atbildēja: «Nu, davai, noorganizēsim, lai viņš atpērk, un labi nopelnīsim!» Tā man nodeva. Dabiski, ka Koļesničenko atteicās. Zaicevs kļuva par prezidentu, apmānīja visus trenerus un spēlētājus, sasolīja zelta kalnus. Tagad, cik saprotu, viņš ir nobijies un aizbēdzis, jo neviens nevar viņu atrast. Viņš ir aizmuguriski centies pārdot vairākus spēlētājus. Vienu - izdevās. Cik es zinu, viņš ir piesavinājies naudu.
Tie LFF darbinieki palika savā amatā?
Lai viņi paši visu izstāsta! Es negrasos karot.
Vai Skonto varētu startēt eirokausos?
Mani tas arī īpaši nesatrauc. Mana pozīcija pēdējos septiņus astoņus gadus visu laiku bija tāda - mīļie cilvēki, aizmirstiet par tām medaļām! Parādiet, kur ir jūsu sagatavotie konkurētspējīgie spēlētāji! Mani kā LFF prezidentu interesē, lai izlase ir konkurētspējīga. Un tas ir reāli tikai tad, ja futbolisti spēlēs Eiropas 10-15 spēcīgākajās līgās. Spēlēs, nevis sēdēs. Diemžēl šodien mums tādu nav. Tāpēc diskusija, vai mēs pašlaik esam konkurētspējīgi, manuprāt, izpaliek.
Kāds ir jūsu jaunatnes projekta mērķis?
Tagad esmu kļuvis par Skonto akadēmijas prezidentu, pierunāja. Atradām atbalstītājus. Provēsim ar 1998. un 1999. gadā dzimušiem puišiem. Mēģināsim nostrādāt ar viņiem tuvākos trīs četrus gadus maksimāli tuvu ideālam. Lai viņiem būtu ideāli treniņapstākļi, medicīna, rehabilitācija, lai būtu spēcīgi sparingpartneri. Pārsvarā spēlēsim aiz robežas. Pēc diviem gadiem, kad viņiem būs 19 gadu, - tad paskatīsimies: vai viņiem izdosies būt konkurētspējīgiem. Mērķis ir 2024. un 2028. gadā EČ mēģināt ar šo paaudzi tikt uz finālturnīru. Tur būs Starkovs, Pertija, Miholaps, Olijars kā fiziskās sagatavotības treneris, Kaļiņiņs - pats galvenais treneris. Vakar tikos ar vienu individuālās tehnikas treneri. Pēc tam tikšos ar vienu brazīlieti un nīderlandieti. Mēģināsim izdarīt visu priekš viņiem.
Piemēram, Melnkalnē un Bosnijā nav un nevar būt ieguldītas milzīgas summas futbolistu audzināšanā...
Nē, tur ir nesalīdzināmas summas ar mums. Nesalīdzināmas. Ne jau par velti viņi pārdod savus miljoniem vērtos spēlētājus. Mums tieši tā Latvijā pietrūkst - naudas futbolam. Citas naudas - kā no transfēriem - Latvijā nemaz nevar būt. Diez vai atradīsit vēl kādu muļķi kā Indriksons, kurš futbolā būtu gatavs zaudēt 17 miljonu. Ja pārzināt futbola mārketingu, ir četras pozīcijas: televīzija, biļetes stadionos, cīsiņi un alus, kā arī krekliņi un citi atribūti. Neviena no šīm četrām pozīcijām Latvijā nestrādā. Nevienā sporta veidā. Kādi gan var būt ieņēmumi un naudas līdzekļi attīstībai?! Atliek vai nu mecenāti, kuriem Latvijā nav nekādas intereses ieguldīt naudu sportā, vai arī nauda no transfēriem. Bet konkurence transfēru tirgū tagad ir tā augusi, ka nav pat salīdzināma ar 2004. gadu. Tobrīd nevienu japāņu vai korejiešu futbolistu nezinājām. Cik viņu ir tagad Eiropā?! Piemēram, Ruslans Mingazovs bija Anglijā un Kazaņas Rubin. Abās vietās viņš patika. Bet, kad uzzināja, ka gribam naudu... teica: «Par naudu Dienvidamerikā varam nopirkt tādu pašu, kas spēlē ar abām kājām.» Bet atdot bez naudas nevaram atļauties, un tas arī būtu absolūti nepareizi. Atdot jaunu spēlētāju bez transfēra ir nāves spriedums viņam, vismaz uz laiku. Tad viņam būs kā Dubram, Rodem, Višņakoviem un daudziem citiem...
Ir vēl piektais faktors - pelnīšana, sarunājot spēles. Cik Latvijā ir tādu klubu?
Pirmkārt, liels paldies Valsts policijai, kas reāli sāka cīņu ar šo vēzi, tāpat paldies arī Bislanam Abdulmuslimovam un viņa kolēģiem, kas palīdz un palīdzēs man. Otrkārt, milzīgā pārsvarā ir sportisti un treneri, kuri ir godīgi. Es vēlreiz aicinu visus, kam ir ko teikt, nāciet un lieciet faktus galdā! Pienāks brīdis, kad vairs nevienu neuzklausīsim un atlaides nedosim. Pagaidām ir atnākuši trīs vai četri cilvēki. Runājot par komandām, mums bez Daugavpils Daugavas ir vēl daži klubi, vēl daži darboņi. Palieku pie savas pārliecības, ko visu laiku esmu teicis, - es neticu, ka ar spēļu rezultātiem manipulē spēlētāji vien. Uzskatu, ka melnajās spēlītēs jābūt iesaistītiem arī tiesnešiem. Bijušajiem vai tagadējiem - tas ir cits jautājums. Mūsu melnajā sarakstā ir desmiti spēlētāju, par kuru līdzdalību spēļu sarunāšanā mums šaubu nav. Bet ir vēl.
Savulaik noticējāt Tamaza Pertijas nevainīgumam. Kam tieši ticējāt - ka viņš neko negodīgu nedarīja vai - ka nesaprata, ko dara viņa padotie?
Es ticu, ka Tamazs tajās melnajās spēlēs nav piedalījies. Esmu pat viņam atvainojies par lēmumu diskvalificēt. Kāpēc tāds lēmums bija? Tāpēc, ka informācijas avoti ir dažādi. Pieļauju domu, ka tā bija kļūda no manas puses. Bet es nekad mūžā neesmu piekritis un nepiekritīšu, ka kvalitatīvs treneris un tāds, kurš vēlas redzēt šo negatīvo pusi, manipulēšanu ar rezultātiem, to neredz. Aizvakar ar Tamazu ilgi sēdējām vienā kafejnīcā un nejauši satikām Igoru Mališkovu (bijušo Daugavas prezidentu - I. P.). Klausoties viņu sarunā, sapratu, ka Tamazs jau tolaik gājis pie Mališkova un teicis, ka kaut kas nav riktīgi... Tad es sapratu, ka viņi sākuši iekšējo izmeklēšanu klubā. Domāju, viņš šodien pierāda, ka ir galvastiesu pārāks par jebkuru treneri, kurš strādā ar Latvijas klubiem.
Pertijas vēršanās pie Mališkova, nevis pie LFF nenorāda uz neuzticēšanos federācijai?
Labi, beidziet jūs te ar savām pārliecībām, nepārliecībām! Vai nu cilvēks ir drosmīgs, vai nav. Absolūti nedomāju, ka Tamazs nav drosmīgs. Domāju, ka viņš tieši tāds ir. Es zinu pēc sevis! Man ir vairakkārt draudējuši. Pēdējoreiz pirms nedēļām divām - bija zvans. Domāju, ka lielākajai daļai, kas ir tajā iesaistīti, ir cilvēciskas bailes. Lielākā daļa cilvēku ir varonīgi tikai vārdos.
Kāds ir Daugavas pārstāvju aizturēšanas efekts?
Nezinu nevienu, kurš teiktu «hop!» vai aplaudētu. Priekšā vēl ir ļoti liels darbs. Taču esmu pārliecināts, ka tagad katrs padomās desmitreiz, pirms to darīs. Un tāds arī ir mērķis. Jūs domājat, ka Indriksona vai Mežecka mērķis ir, lai šie cilvēki sēž cietumā? Nekādā gadījumā. Vienmēr esmu uzskatījis un uzskatu, daudziem politiķiem esmu teicis... Bieži izmantoju kā piemēru Vilni Štramu. Manuprāt, viņam nav jāsēž cietumā. Es nezinu, cik Latvijā sēž. Kādi četri pieci tūkstoši?! Pieļauju, ka kādam tūkstotim nav jāsēž cietumā. Jāļauj viņiem vienoties ar valsti, jāsamaksā noteikta kompensācija un jāturpina dot labumu Latvijas ekonomikai un attīstībai. Es nerunāju par tiem, kas sēž par slepkavībām, laupīšanām. Ne par to! Runāju par: korupciju, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu, nodokļu nenomaksāšanu... Domāju, ka viņiem pietiek ar dažām nedēļām vai mēnešiem cietumā. Tālāk lai viņi vienojas ar valsti, kā kompensēt savu pāridarījumu. Viss, ko vēlos, - lai sporta spēles rezultāts tiek noskaidrots korektā, bezkompromisa cīņā laukumā.
Kā vērtējat Mariana Pahara darbu izlasē?
Pagaidām vēl ir ļoti agri ko vērtēt. Skaidri zinu, ka neizšķirts ar Kazahstānu nav nemaz tik maz. Zinot, kādas naudas tiek ieguldītas tur futbolā! Par Islandi - nav ko teikt. Es uzreiz pēc tā mača teicu, ka Nīderlande viņus neuzvarēs. Par neizšķirtu ar turkiem - arī neko nepārmetīsi. Skatīsimies, kā ies tālāk!
P. S. Saruna notika pirms Nīderlandes un Latvijas spēles.