Lietainajā Vācijas pilsētā Vinterbergā ir Martinam parocīgākā trase. Piekto reizi pēc kārtas viņš tur uzvarēja, ir bijusi vēl viena pirmā un vēl divas trešās vietas. Tikai pirmajā sezonā, kad M. Dukurs sāka startēt PK apritē, viņš Vinterbergā palika ārpus pjedestāla 37. vietā.
«Jau treniņbraucienos man slīdēja labi, tomēr nevarēju iedomāties, ka pārsvars būs tik liels. Es pats biju šokā par šādu iznākumu! Pirms sacensībām papētīju pagājušā gada Vinterbergas sacensību protokolus un atcerējos, ka cīņa ar Tretjakovu bija ļoti sīva. Abos braucienos viņu apsteidzu tikai par dažām simtdaļām (divu braucienu summā pārsvars bija 0,16 sekunžu - aut.). Tiešām necerēju uz tik pārliecinošu uzvaru,» Dienai atzina Martins. Divu braucienu summā M. Dukurs vecāko brāli Tomasu apsteidza par 1,19, bet Tretjakovu - par 1,53 sekundēm. Iepriekšējo reizi Martins tik tālu aiz sevis konkurentu bija atstājis 2011./2012. gada sezonā Sanktmoricā, kad jaunzēlandietis Bens Senfords atpalika 1,76 sekundes. Tomēr jāņem vērā, ka Sanktmoricas trase ir garākā pasaulē, tāpēc Šveices ledus labirintos ir vieglāk uzaudzēt pārsvaru. Vēl tikai 2010./2011. gada sezonā Martins bija neaizsniedzams vairāk nekā sekundes attālumā. Zīmīgi, ka arī toreiz otrais bija Tomass, atpaliekot 1,21 sekundi. Starp citu, piekto reizi abi brāļi svinēja dubultuzvaru PK posma sacensībās.
«Esmu ļoti apmierināts ar to, kā slīdēja no jauna izgatavotās slidas,» Martins norādīja uz pozitīvajām pārmaiņām tehniskajā nodrošinājumā. «Jau treniņos Siguldā tās uzrādīja labu tendenci, tāpēc teicu: davai, noriskējam un uzliekam arī mačos. Šīs slidas speciāli gatavoju Vinterbergas laikapstākļiem. Runājot par slidām Soču kontekstā, eksperimenti turpināsies, tomēr par kamanām esmu ticis skaidrībā, jo esmu atgriezies pie kamanām, kas mani aizveda līdz uzvarai 2012. gada pasaules čempionātā Leikplesidā. Ziemeļamerikā vēl mēģināju braukt ar pēdējām mūsu izgatavotajām kamanām, taču esmu sapratis, ka šīs man ir piemērotākas.»
Leikplesidā notika pēdējās 2013. gada PK sacensības, un Martins ieņēma sev neraksturīgi zemu - 8. - vietu. Pārliecība ir atgūta, uzlūkojot arī konkurentu rezultātus. Tretjakovs abas reizes pārliecinoši bija labākais starta ieskrējienā, taču distancē ievērojami atpalika. «Ārēji viņš bija mierīgs. Nezinu, kāpēc Tretjakovam neslīdēja. Varbūt eksperimentēja ar tehniku?» Sacensībās Vācijā beidzot vajadzēja mosties šīs zemes skeletonistiem, taču labākajam no vāciešiem Frankam Rommelam tikai 7. vieta. «No vāciešiem brīnumus vairs negaidu. Tagad jau ir apdraudēta viņu līdzdalība Sočos. Nacionālie atlases kritēriji nosaka, ka sezonas laikā trīs reizes jāiekļūst sešniekā. Rommelam to pagaidām vēl nav izdevies izdarīt.»
Mierīgāks prāts pēc Vinterbergas ir Tomasam Dukuram. Sportistu tēvs Dainis Dukurs pēc Ziemeļamerikas posmu sacensībām diezgan nopietni dabūja pasvīst, lai pielabotu Tomasa kamanas, kas diezgan nopietni bija cietušas. Rezultāts ir acīmredzams. «Tomasam Vinterbergas trases beigās vienmēr dzisa ātrums. Šoreiz tā nebija, tāpēc Tomass ir apmierināts, ka beidzot kamana slīd labi,» norādīja Martins.
Jau sestdienas vakarā brāļi Dukuri bija pārbraukuši uz nākamo sacensību vietu Sanktmoricu, kur pirmdien sāksies treniņbraucieni.