Incidents ataino norvēģu tautas lielo naidu pret cilvēku, kurš sarīkoja sprādzienu un kopš Otrā pasaules kara asiņaināko bruņoto uzbrukumu valstī, kopumā nogalinot 76 cilvēkus, nevis 93, kā tika ziņots iepriekš. Daudzi nav mierā ar faktu, ka pēc Norvēģijas likumiem maksimālais sods, ko A. Bēringam-Breivīkam varētu piespriest, ir 21 gads ieslodzījumā. Tomēr tieslietu eksperti domā, ka zvērību autors aiz cietuma restēm pavadīs visu atlikušo dzīvi.
Oslo apgabaltiesas tiesnesis Kims Hegers kā drošības līdzekli A. Bēringam-Breivīkam piemēroja astoņas nedēļas apcietinājumā, ko bija pieprasījusi prokuratūra, lai pienācīgi sagatavotos gaidāmajai tiesas prāvai. Pusi no apcietinājuma laika A. Bērings-Breivīks atradīsies vieninieka kamerā, gandrīz pilnīgā izolācijā no apkārtējās pasaules. Viņš nevarēs saņemt vēstules, viņu nevarēs apmeklēt mediji un viesi, izņemot advokātu. Sēde, kas ilga aptuveni 40 minūšu, sākās krietni vēlāk, nekā paredzēts, jo pie tiesas drūzmējās simtiem žurnālistu no visas pasaules un interesenti.
Tiesas sēde pēc tiesneša lēmuma bija slēgta, jo viņš uzskatīja, ka tā nevar kļūt par platformu, kur A. Bēringam-Breivīkam paust savas radikālās idejas. Slepkava iepriekš ar advokāta starpniecību paziņoja, ka tiesā viņš atklās, kādu motīvu vadīts sarīkoja asiņaino slaktiņu.
Deva signālu
Aizdomās turamais tiesnesim esot atklājis, ka viņam ir vairāki līdzzinātāji. Iepriekš 32 gadus vecais vīrietis apgalvoja, ka esot darbojies viens. Pēc sēdes Oslo apgabaltiesas priekšsēdētājs atteicās komentēt A. Bēringa-Breivīka paziņojumu, sakot, ka informācija ir jāpārbauda izmeklētājiem. Tiesai A. Bērings-Breivīks paziņoja, ka viņš savus noziegumus esot paveicis, «lai pasargātu Eiropu no musulmaņu apvērsuma». «Uzbrukumu mērķis bija dot spēcīgu signālu sabiedrībai,» A. Bēringa-Breivīka teikto citēja K. Hegers.
Slepkava arī sacījis, ka uzbrukumi ir bijuši vērsti pret premjerministra Jensa Stoltenberga Darba partiju, kura esot nodevusi valsti, jo tā veicinot pārāk liberālu imigrācijas politiku un «masveidā importējot musulmaņus», kuri nodarbojoties ar valsts islamizāciju. Prātam neaptveramo un Holivudas šausmu filmai līdzīgo apšaudi Ūteijas salā, kurā notika Darba partijas jauniešu organizācijas nometne, viņš esot sarīkojis, lai kavētu jaunu biedru uzņemšanu politiskajā spēkā.
Norvēģijas laikraksts Aftenposten pirmdien rakstīja, ka pēc sprādziena sarīkošanas valdības ēku rajonā Oslo centrā A. Bērings-Breivīks esot devies uz aptuveni 40 kilometru attālo Ūteijas salu, jo viņš esot vēlējies nošaut bijušo Norvēģijas premjerministri Grū Hārlemu-Bruntlanni.
Par nācijas māti dēvētā bijusī politiķe, kura vadīja trīs valdības astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā, todien atradās uz salas, lai uzrunātu Darba partijas jauniešus, tomēr aizbrauca prom neilgi pirms A. Bēringa-Breivīka ierašanās.
Nāvi nodevējiem
Savā neilgi pirms uzbrukumiem internetā publicētajā 1500 lappušu biezajā manifestā ar nosaukumu 2083: Eiropas neatkarības deklarācija A. Bērings-Breivīks nosaucis arī citus «nodevējus», kuri esot veicinājuši islāmisma viļņa izplatīšanos Eiropā un būtu pelnījuši nāvi. Viņu vidū esot bijušie Lielbritānijas premjerministri Tonijs Blērs un Gordons Brauns, Velsas princis Čārlzs, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Vācijas kanclere Angela Merkele un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo.
Vīrietis raksta, ka viņa naids pret sabiedrību sakņojoties pazemojumā, ko viņš esot izjutis adīšanas stundās pamatskolā. Viņš uzskata, ka adīšanas stundas esot bijis «marksistu mēģinājums feminizēt Eiropas zēnus».