Lattelecom Komunikāciju daļas projektu vadītājs Deniss Kolosovs informē, ka fiksētā tālruņa saistībā ar novadu izveidi nemainīsies, tāpēc cilvēkiem ne par ko nav jāuztraucas. Izmaiņas neskars arī tos sešus pagastus, kas šobrīd vēl ir viena rajona teritorijā, bet pēc 1.jūlija apvienosies ar pagastiem no kaimiņu rajona. Līdzīgi ir ar pasta indeksiem, arī tie visā Latvijas teritorijā paliek līdzšinējie, vien no adreses pieraksta pazudīs rajona nosaukums, tā vietā rakstot novada nosaukumu, piemēram, mājas Smaidas, Staburaga pagasts, Jaunjelgavas novads. Mainoties adresei, cilvēkiem, kuriem pieder īpašums, arī par tā pārreģistrāciju nav jāsatraucas, to veiks brīdī, kad tiks fiksēts kāds darījums ar šo īpašumu.
Arī pagastu robežas jaunajos novados nepazudīs. Kaut gan ir paredzēts, ka jaunā novada dome var lemt - saglabāt novada teritoriālās vienības (pagastus) vai atteikties no tām, Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji uzskata, ka pagasta robežas un nosaukumi jāsaglabā. Talsu pilsētas mērs Aivars Lācarus norāda: «Tas skaidri iezīmēs pagastu pārvalžu vadītāju darbības un atbildības robežas, kā arī neradīs sajukumu pasta sistēmā, jo novadā ar desmit pagastiem var būt vairākas mājas ar vienādiem nosaukumiem, un, nenorādot adresē pagasta piederību, sūtījums adresātu var nesasniegt.»
Dažviet Latvijā lielāki strīdi varētu izvērsties par novada administratīvo centru, par ko jaunajām pašvaldībām jāvienojas jau pirmajās sēdēs. Novados, kur pagasti koncentrējas ap bijušā rajona centra pilsētu, problēmu nebūs. Taču novados, kur apvienoti līdzās esoši pagasti bez izteikta centra, tas varētu radīt domstarpības. Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors Guntis Libeks, kas ir viens no Jaunjelgavas novada domes vadītāja amata kandidātiem, saka: «Mākslīgi veidotajā Jaunjelgavas novadā jau sākotnēji pastāv šī pretruna - kur būs novada centrs. Manā skatījumā, lai arī maza un panīkusi, Jaunjelgava tomēr ir pilsēta, tāpēc es šo centru redzu te, taču saprotu, ka pieejamības ziņā, kas ir būtisks nosacījums centra izvēlē, tā nav izdevīga gandrīz nevienam novada pagastam.» G.Libeks uzsver, ka šī iemesla dēļ pagastos jāveido tādas pārvaldes un jānodrošina tādi pakalpojumi, lai cilvēkiem būtu pēc iespējas mazāka nepieciešamība doties uz novada centru. Cilvēku dzīvi novados būtiski atvieglotu izmaiņas vietējo maršrutu tīkla pārorientācija atbilstoši novadiem, kas šobrīd ir centrēts uz rajona centru.
Vismazākā skaidrība šobrīd ir par valsts iestāžu reģionālā tīkla plānojumu, kas līdz šim veidots pēc rajona teritoriju principa un ir diezgan iesīkstējis. Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis jau agrāk Dienai uzsvēra: «Neviens ministrijas speciālists man nevar atbildēt, uz kuru valsts iestādes filiāli būs jādodas cilvēkiem no Vecumniekiem, kas ir Bauskas rajonā, un uz kuru - no Valles un Kurmenes, kas vēl ir Aizkraukles rajonā, bet pēc 1.jūlija būs kopā ar mums Vecumnieku novadā. Vēl viens trakums ir ar dažādo valsts iestāžu atšķirīgo reģionālo centru izvietojumu.» RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka atbild, ka pagaidām novadu iedzīvotājiem būs jādodas uz sava rajona valsts iestāžu nodaļām. Arī no tiem pagastiem, kuri nu apvienosies ar pagastiem kaimiņu rajonā.
Līdz 1.novembrim ministrijā jātiek skaidrībā, kādi valsts pakalpojumi un kādā līmenī cilvēkiem jānodrošina. «Par pakalpojumiem pagastu pārvaldēs viss ir skaidrs, taču, kā veidot valsts iestāžu darbību atbilstoši reģionu un novadu principam, vēl jāplāno,» saka A.Stucka, mēģinot uz papīra attēlot šos trīs līmeņus - pagastu, novadu un reģionu - un atzīstot, ka valsts iestāžu reforma bija jāveic reizē ar novadu reformu, kas aiztaupītu liekas problēmas.