Par slepenās informācijas nonākšanu plašsaziņas līdzekļos galvenā atbildība līdz šim bija jāuzņemas Edvardam Snoudenam, taču tagad zem spiediena pastiprināti nonāk arī žurnālisti. Izskatās, ka ASV un Lielbritānijas slepenie dienesti ir pārstājuši laizīt brūces un pamazām pāriet uzbrukumā.
Nesenu Government Communications Headquarters (GSH) dienesta pārstāvju apciemojumu un vairāku datu nesēju iznīcināšanu piedzīvoja laikraksta The Guardian galvenais birojs. «Jums savs prieciņš tika, tagad mēs gribam savas lietas atpakaļ,» tā laikraksta redaktoram šīs vizītes nepieciešamību skaidrojusi kāda augsta ranga Lielbritānijas valdības amatpersona un pieprasījusi visu Edvarda Snoudena noplūdināto materiālu atpakaļatdošanu vai iznīcināšanu.
Arī noplūdinātās informācijas galvenais publicētājs Glens Grīnvalds saņem arvien vairāk sutas. Pret viņu iepriekš asi vērsušies bija vairāki Savienoto Valstu mediji, taču tagad uz vairākām stundām Hītrovas lidostā tika aizturēts arī viņa dzīvesbiedrs Dāvids Miranda. Viņš bija ceļā no Berlīnes uz Brazīliju, kur bija ticies ar žurnāla Der Spiegel Snoudena rakstu līdzautori Lindu Poitrē.
Pārtverta ir arī kārtējā Al Qaeda līdera Aimana ez Zavāhirī telefonsaruna, kurā teroristiskās organizācijas vadītājs devis norādes saviem padotajiem sarīkot sprādzienu Eiropas dzelzceļa infrastruktūrā vai sabotēt to. Jāatgādina, ka tieši šī neuzmanīgā cilvēka telefonsarunas iepriekš kalpoja par pamatojumu masveidīgajai vēstniecību slēgšanai Tuvajos Austrumos. Abos gadījumos publiskus laurus par informācijas pārtveršanu plūca no imidža viedokļa apskādētā Nacionālās drošības aģentūra (NSA).
Nepārsteidz arī tas, ka informācijas izplatīšana tika uzticēta tieši Vācijas laikrakstam Die Bild. Pirmkārt, tā ir lasītākā valsts avīze, otrkārt, Vācijā septembra vidū ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Vācijas kanclere Angela Merkele līdz šim spītīgi aizstāvējusi vācu slepenā dienesta kopējo darbu ar amerikāņu kolēģiem. Sociāldemokrāti, kas ir kancleres partijas sīvākie konkurenti gaidāmajās vēlēšanās, slepeno dienestu afēru ir padarījuši par vienu no priekšvēlēšanu galvenajām tēmām. Varētu būt, ka NSA šādi atalgo kancleres uzticību un pie viena uzskatāmi parāda sava darba nozīmīgumu.
Jāsecina, ka nekādas izmaiņas Snoudena provocētais skandāls nav atnesis. Radušās diplomātiskas nesaskaņas, un dažu valstu tēls varbūt ir mazliet cietis, tomēr izskatās, ka slepeno dienestu ikdiena no tā nemainīsies. Darbinieki sāks viens otru mazliet vairāk uzraudzīt, nevarēs vairs pa vienam piekļūt svarīgai informācijai, daļu darba pārņems datori, taču tas arī būs viss. Pēc 11. septembra teroraktiem pieņemtie ārkārtas pasākumi paliek spēkā. Varējām visi kopīgi pafilosofēt par cilvēktiesībām XXI gadsimtā, bet, ja esi īsts patriots, tad - pietiks muti dzesēt!