Fotoradaru programmatūra atpazīst automašīnas numura zīmi, kura tiek salīdzināta ar datubāzi, un, ja konkrētajai automašīnai nav izieta tehniskā apskate vai nav OCTA, tai tiek piemērots sods attiecīgi 40 vai 60 latu apmērā. Ja ir vairāki pārkāpumi, sods tiek piespriests tikai par vienu - to, kurš paredz vislielāko soda naudu. Valsts policijas (VP)Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš atzīst, ka programmatūra neesot perfekta un tai gadoties sajaukt, piemēram, «E» ar «F» vai «6» ar «8», bet katru fiksēto pārkāpumu pārbaudot arī policijas darbinieks, tādēļ šādas kļūdas varot gadīties labi ja vienā no tūkstoš gadījumiem. Nākotnē fotoradari varētu fiksēt arī citus pārkāpumus, piemēram, sarkanā signāla luksoforā ignorēšanu vai braukšanu sabiedriskā transporta joslās.
Pašlaik Latvijā ir četri fotoradari - pa vienam Kurzemē un Latgalē, bet divi Rīgā, kas periodiski tiekot vesti arī uz Vidzemi un Zemgali. Kaut gan sākotnēji autovadītāji bieži apstrīdējuši radaru fiksētos pārkāpumus, pašlaik jau cilvēki sākuši pie tiem pierast un sūdzību skaits samazinoties.
E. Zivtiņš atzīst, ka ceļu satiksmes sakārtošanā vēl esot daudz darāmā gan administratīvi, gan tehnikas uzlabošanas ziņā. Piemēram, joprojām gadā netiekot iekasēti ap 100 000 latu, kuri sodos būtu jāsamaksā ārvalstīs reģistrētu auto īpašniekiem.
Pagaidām dati no radariem uz policiju tiek nogādāti, ielādējot tos zibatmiņās, bet pēc vērienīgā fotoradaru iepirkuma, kurā paredzēts iegādāties 160 jaunus radarus, tie darbošoties tiešsaistē. Jaunajai tehnikai būšot uzlabota drošība un aukstumizturība - pašreizējie radari -20 grādu temperatūrā pagājušajā ziemā esot darbojušies ļoti slikti.