Iedzīvotāju lielākajai daļai viens no svarīgākajiem indikatoriem attieksmē pret valsts varu ir dzīves kvalitātes izmaiņas. Kamēr valdība un ierēdņi tikai komentē budžeta konsolidācijas variantus, eksperti un mediji prognozē iespējamās sekas, vēlētāju attieksme pret ievēlētajiem politiķiem būtiski nemainās, jo lielākā daļa iedzīvotāju ir samierinājušies, ka tuvākajos pāris gados nekādi būtiski sociālie uzlabojumi nav gaidāmi, un daudziem ir svarīgi noturēties bezpeļņas punktā, kad ieņēmumi un izdevumi ir vienādi, neko lieku atļauties nevar, tomēr izdevumus nosegt būtu iespējams.
Jāņem vērā arī valsts vienotais informatīvais lauks, kas dažkārt novados ir grūti pieejams. Ne visi, it īpaši gados vecāki ļaudis, ikdienā izmanto internetu, pat vietējām bibliotēkām ne vienmēr pietiek līdzekļu, lai abonētu vairākus laikrakstus, ciparu televīzija ieviesta ne visur Latvijā, un ne viens vien iedzīvotājs palicis bez Latvijas televīziju kanāliem. Tajā pašā laikā, ja arī par informācijas trūkumu sūdzēties nevar, ne vienmēr ir vēlēšanās atkal un atkal iedziļināties amatpersonu makroekonomiskajos vingrinājumos. Tāpēc ticama iespēja novērtēt, cik noturīgs ir vēlētāju atbalsts koalīcijas partijām, būs pēc iespējamās ikdienas izdevumu reālas palielināšanās vai ienākumu samazināšanās.