Viens no šīs vizītes centrālajiem notikumiem bija abu valstu biznesa forums, kurā piedalījās 30 Latvijas uzņēmēju, un viņiem pretī bija apmēram tikpat daudz sadarbībā ieinteresēto azerbaidžāņu. Kā atklāj Azerbaidžānas investīciju un eksporta paplašināšanas fonda vadītājs Rufats Mammadovs, Azerbaidžānā darbojas jau 30 Latvijas uzņēmumu. Viņš ir atvērts Latvijas uzņēmējiem, uzsverot, ka abu valstu sadarbībai ir lielas perspektīvas. Fonda vadītājs īpaši izceļ tūrisma un informāciju tehnoloģiju sfēras. Uzņemošās valsts ekonomikas un rūpniecības ministrs Šahins Mustafajevs viņa iesākto listi papildina vēl ar citām nozarēm. Piemēram, farmācija ir virziens, kurš līdz šim abu valstu sadarbībā nav pienācīgi novērtēts. Ministrs piesauc arī loģistikas jomu. «Finanšu situācija Azerbaidžānā ir stabila. Mums ir visi priekšnoteikumi labai sadarbībai,» teic Š. Mustafajevs.
Arī ministre D. Reizniece-Ozola, jāatzīst, visai iedvesmojošā runā spēja piesaistīt azerbaidžāņu interesi. Viņa forumā ieskicēja Latvijas ekonomikas attīstības dinamiku, piesaucot, piemēram, nelielo kāpumu Doing Business reitingā, kā arī birokrātiskā sloga mazināšanos uzņēmējdarbības vidē. Tajā pašā laikā viņa arī visai atklāti ieskicēja, cik smagas sekas radīja Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējās sankcijas, kad dažu mēnešu laikā valsts eksports samazinājās pat par 25%.
Azerbaidžāna jau tagad Latvijai iezīmējas kā nozīmīgs partneris, un apspriestie virzieni liek domāt, ka vēl ir liels laukums, kurā izvērsties. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka pērn eksports uz Azerbaidžānu veidoja 30,6 miljonus eiro. Par to, ka rādītāji drīzumā varētu kļūt vēl labāki, signalizē vismaz viens apstāklis - Baku no maija ir atvērta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība. Tās vadītājs Kaspars Abiks uzsver, ka Azerbaidžānas veikalos atrodami ne tikai visdažādākie Latvijā ražotie pārtikas izstrādājumi, bet arī daudz citu kategorijas preču, piemēram, farmācijas un metālapstrādes.
Uz samērā lielā eksporta fona imports ir ievērojami mazāks - 1,9 miljoni eiro. Azerbaidžānas investīciju un eksporta paplašināšanas pārstāvis Zaurs Gardašovs sarunā ar Dienu atzīst, ka šis cipars nedaudz liek bažīties, bet tajā pašā laikā tas ir atspēriens jaunām iespējām.
«Ar Latviju mūs saista noteiktu tradīciju un kultūras sakari. Protams, ir arī neliela ekonomiskā sadarbība, bet pie tās mums ir vairāk jāpiestrādā, jo tai patiešām ir liels potenciāls,» teic Z. Gardašovs. Piebilstot, ka Azerbaidžāna var būt laba platforma Latvijas kompānijām, bet reizē tā var kļūt arī par atspērienu viņiem pašiem, lai ielauztos dziļāk Eiropas tirgos.
Dienas uzrunātie Latvijas uzņēmēji pagaidām ir visai noslēpumaini, nevēloties atklāt, vai jau ir izdevies radīt pirmos iedīkļus sadarbībai. Iespējams, jautājums uzdots par agru. Taču par vizīti uzņēmuma Rankas piens menedžeris Arnis Kalvāns ir gandarīts. «Lai novērtētu citas valsts tirgu, ir jāatbrauc un jāsajūt, kas tad šajā tirgū notiek, kas ir tie cilvēki, kas šeit strādā, kā viņi strādā. Sarunas ir bijušas ļoti vērtīgas, mēs ieguvām informāciju par to, kā šeit notiek lietas un kāda ir situācija,» viņš Dienai stāsta.
Arī uzņēmuma Grīdu meistars komercdirektors Edgars Kalnmeiers Dienai norāda, ka galvenais ir saprast, kā šeit notiek sadarbības procesi. «Mēs mēģinām saprast, kādas grīdas viņiem vispār interesē, kādas ir cenas un citi apstākļi. Interese ir,» atklāj E. Kalnmeiers, atzīstot gan, ka konkurence šajā jomā ir liela. Viņš pārliecināts, ka uzņēmuma trumpis ir produkta kvalitāte, bet vēl jānoskaidro, cik kvalitatīvu produktu rada Azerbaidžānas vietējie uzņēmumi.
Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka eksports uz Azerbaidžānu pēdējos gados lēnām pieaug, turpretī imports samazinās. Visvairāk Latvija eksportējusi piena izstrādājumus, piemēram, paniņas, rūgušpienu, krējumu, jogurtu un sviestu. Tāpat Azerbaidžānas veikalos nepamanīti nepaliek zivju konservi un dārzeņi. Azerbaidžāna no mums pērk arī elektriskās iekārtas, kokskaidu plāksnes un pat mūzikas instrumentus, piemēram, akordeonus vai ērģeles.