Finanšu ministrija (FM), balstoties uz ministriju un citu iestāžu rekomendācijām, izstrādājusi darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai līdz 2020. gadam. Šodien premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadītā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome to plāno skatīt un apstiprināt.
Dienas rīcībā nonākušais plāns, kas publiski vēl nav pieejams, atklāj gana racionālus priekšlikumus, ieskicējot samilzušās problēmas lielā daļā nozaru. Tomēr pārsteidz ambīciju trūkums, piemēram, ēnu ekonomiku paredzēts samazināt tikai par vienu procentu gadā.
FM pēdas
Izstrādātais darba plāns četru gadu laikā paredz īstenot 50 pasākumu, cenšoties panākt, ka 2020. gadā Latvija sasniegs Eiropas vidējo līmeni. Šeit jāpiebilst, ka līdzīgu plānu Ministru kabinets pieņēmis jau 2010. gadā. Ēnu ekonomikas nozares eksperti pārmet, ka, tieši tāpat kā iepriekš, arī šoreiz plāna izstrādē piedalījusies tikai Finanšu ministrija un tās pakļautībā esošais Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šī tandēma prioritātes precīzi atspoguļojas arī plānā. Piemēram, daudzi pasākumi vērsti tieši uz kontroles pasākumiem un kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanu. Vairākas ieceres cilvēkiem varētu kļūt izteikti apgrūtinošas, piemēram, visu preču piegādes dokumentu reģistrēšana VID datubāzē un katra kases čeka parakstīšana ar elektronisko parakstu. Šeit rodas jautājums ne tikai par ērtību, bet arī izmaksām.
«No plāna netop skaidrs, kas tad būtu jādara ēnu ekonomikas mazināšanai. Daudz ir par to, kā izveidot darba grupas dažādiem izvērtējumiem. Šis plāns ir vairāk, lai plānotu kaut ko darīt, nevis lai kaut ieviestu,» secina Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un ēnu ekonomikas ekspertu biedrības BASE pārstāvis Arnis Sauka.
Docents iepriekšējo plānu vērtē kā kvalitatīvu, tāpēc viņam neloģiski liekas, ka jaunais plāns nav īsti sasaistīts ar veco. «Jebkuru iniciatīvu parasti turpina uz kaut kā jau iesākta. Lai to varētu darīt, parasti ir nepieciešams izvērtēt, kas ir izdarīts. Pagaidām es nekur vēl neesmu redzējis iepriekšējā plāna izvērtējumu, kur nu vēl to, lai jaunais plāns būtu kā turpinājums iepriekšējam,» skaidro ekonomists, turklāt piebilst, ka pēctecībai nevajadzētu būt atkarīgai no biežās personāla vai ministru maiņas.
Viņaprāt, jaunais plāns pēc savas būtības palielina birokrātisko slogu uzņēmējiem, turklāt ir pārāk izteikti vērsts uz represijām. «Mēs atceramies, kādā veidā tika pieņemts budžets un cik ļoti ar to bija neapmierināti valdības sociālie partneri. Plānā ir viens punkts, kas nosaka, ka tiks uzlabota uzņēmējdarbības vide, tomēr šaubos, vai tas atsver visus tos punktus, kuri nosaka represijas. Turklāt varu droši apgalvot, ka birokrātijas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā neviens īsti nav mērījis. Te mēs atkal atgriežamies pie jautājuma, vai, apkarojot ēnu ekonomiku, netiks apkarota uzņēmējdarbība,» teic A. Sauka.
Uz jautājumu, vai viens procents gadā ir pietiekami ambiciozs plāns ēnu ekonomikas samazināšanai, ekonomists skaidru atbildi nesniedz. Viņš daļēji piekrīt Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Arvilam Ašeradenam (Vienotība), kurš jau iepriekš norādījis, ka ēnu ekonomiku nedrīkst mazināt pārāk strauji, jo tas var atstāt arī negatīvas sekas. Tajā pašā laikā A. Sauka iebilst: «Jā, mēs palielinām sodus, tomēr cietumā par krāpšanos neviens vēl nav ielikts. Pat tādiem lieliem krāpniekiem kā, piemēram, Gan bei, tiek tikai pakratīts ar pirkstu. Citi jau to redz. Sods it kā tiek paredzēts, taču tā izpilde klibo. Te jājautā, vai vispār tad ir vērts palielināt sodus. Es arī varu solīt studentam, ka izmetīšu viņu no augstskolas. Ja students redz, ka izskan tikai draudi un neviens nav izmests, tad kā lai viņš ņem mani par pilnu?»
Vēl vairāk apgrūtinās
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone Dienai ēnu apkarošanas plānu kritizē. Viņa uzskata, ka tajā nav formulēti mērķi. «Patlaban akcenti ir nevis uz nelegālā biznesa ierobežošanu un kontrabandas apkarošanu, bet saimnieciskās darbības apgrūtināšanu, papildu finansiālajiem izdevumiem un administratīvā sloga būtisku palielināšanu,» teic L. Menģelsone un aicina Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi domāt par stratēģisko virzību, nevis sīkiem pasākumiem. LDDK uzskata, ka pasākumiem jābūt vairāk fokusētiem uz «PVN shēmotājiem», nelegālo uzņēmējdarbību un kontrabandas apkarošanu.
LDDK pārmet solījumu nepildīšanu. Iepriekš esot panākta vienošanās izveidot darba grupas, kas varētu diskutēt par priekšlikumiem un iespējamiem tiesību aktu grozījumiem, bet līdz šim solījums tā arī nav ticis pildīts.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis pilnībā noliedz izskanējušos pārmetumus, ka pamatā plānu veidojusi tikai FM kopā ar VID. Uzklausīti vairāku ministriju, sociālo partneru un citu institūciju priekšlikumi.
Kopā bija iesniegts vairāk nekā simt priekšlikumu. Daļa no tiem tika noraidīti, daļa - apvienoti vienā. «Gribu uzsvērt, ka šis plāns nav kā akmenī iecirsts. Tas ir koriģējams un papildināms, ņemot vērā aktuālo informāciju un priekšlikumus. Tas ir plāns, kas piedāvāts un par ko mēs diskutēsim,» skaidro A. Jarockis.