Tas laikam ir aprakstīts Divpadsmit krēslos, proti, teātra kasē biļetes meklē tikai jefiņi un iemīlējušies. Nopietni cilvēki iet pie administrācijas lodziņa. Mūsdienīgojot - tie pirmie meklē internetā, otriem pienes klāt. Par velti.
Šeit var saskatīt ļoti labas līdzības ar nākamā gada valsts budžeta veidošanas procedūru. Visādiem ministriju papildu pieprasījumiem nākamajā gadā atvēlēti 69 miljoni latu. Acīmredzot tas rakstīts jefiņiem, mīlētājiem un slinkiem žurnālistiem. Lūk, pie pilnas saprašanas (tā gribētos cerēt) esošā veselības ministre no tā kategoriski prasa vismaz pusi. Minot arī ļoti konstruktīvu argumentu - «nozare ir vairāk apdalīta nekā pārējās». Jā, tad jau nu gan.
Taisnības labad jāteic, ka arī citi pieprasījumi ir krietni pāri erotiskajam skaitlim. Redz, kur izglītībai vienai pašai prasa 100. Bet tur viņiem parasti liels juceklis, daži miljoni šurp turp. Iespējams, ka šoreiz nejauši pierakstīta viena nulle klāt. Ceļu remontiem vēl viens simtmiljons. Un tā vien uz priekšu, līdz pašiem Aleksandra augstumiem.
Atgriezīsimies pie Circenes kundzes. Nav jau tā, ka tikai naudu prasa. Pieredzējusī ministre zina, ar ko iebarot askētisko Vilku. Tiek piedāvāti jauni avoti, kur naudu varētu smelt. Tātad akcīzes nodoklis neveselīgām precēm - čipsiem, bonbonkām, limonādēm. Smēķiem jau pašsaprotami. Ieņēmumus - Veselības ministrijai. Ak, vai es teicu JAUNI avoti?
PAREIZAIS VIEDOKLIS būtu, ka labāk nodokli iekasēt no resnajiem, diabētiķiem, plaušu slimniekiem un līdzīgiem. Pirmkārt, jau cilvēkus vieglāk noķert un, otrkārt, ir viedoklis, ka tieši viņi tos kaitīgumus baudījuši pāri mēram. Optimālāk, ja izdotos gan akcīzi uzlikt, gan vēl resno nodokli iekasēt. Ai, un viņiem tiks arī tas veselības procents no ienākuma nodokļa! Zināsim, kur naudu aizņemties.
Te sastopam vēl vienu stāstu jefiņiem - budžetā pēc iespējas jāizvairās no ieņēmumu un izdevumu iezīmēšanas. Nieki vien. Sabiedrība pīpēs un grauzīs čipsus, ka šņakst, bet ministres kundze katru rītu pēc vingrošanas paraudzīsies datorā, cik tad šobrīd sapīpēts.
Bundžu Jāņa ieskatā, šī pieredze jāpārņem arī citām ministrijām, kuras līdz šim bijušas kūtras ieņēmumu avotu uzrādīšanā.
Daži bezmaksas padomi.
Tāpat kā pīpmaņi apmaksātu veselību, nekulturāliem cilvēkiem jāuzliek inteliģences nodeva (par nosaukumu vēl var spriest). Tiek noteikts zināms teātru un koncertu apmeklēšanas minimums gadā. Katram izsniedz nelielu grāmatiņu, kur, līdzīgi lielveikalu tradīcijām, saliek uzlīmes no izrādēm. Kas gada beigās nevar uzrādīt pilnu grāmatiņu, maksā.
Līdzīgi arī Tieslietu ministrijai. Tātad - nodeva visiem, kuri nav izmantojuši ieslodzījuma vietu pakalpojumus. Kam tās veidotas, ja ne mūsu cilvēkiem? Ja neizmanto, paši vainīgi.
Zemkopības ministrijai jāapdomā pilsētnieku nodevas iekasēšanas mehānisms. Te pat nav jāpaskaidro.
Ārlietu ministrijai ir grūti pietiekami briesmīgā formā izskaidrot, kas būs, ja viņiem naudas nebūs. Tādēļ jāizkārto izbraukšanas nodoklis. Emigrējošo skaits ir liels, valsts tik ļoti nopūlējusies, lai radītu nepieciešamos. Un kāda ir atdeve?
Lasītājam ir iespējas pamodelēt arī citu ministriju iespējas savu nodokļu ieviešanā.
KOPUMĀ PAREIZAIS viedoklis optimistisks. Viss pieaug un attīstās. Pieaug iniciatīvu, stratēģiju un citu murgu skaits, kam budžeta plānošana būtu jāpārvērš patīkamā jefiņu sarunā vasaras kafejnīcā. Vienlaicīgi pieaug juceklis pašā budžeta veidošanas praksē. Tikai nav skaidrs, kas pieaug ātrāk.
* ļoti neatkarīgs konsultants