Var saukt mani par ideālistu, bet esmu pārliecināts, ka ar pārdomātu izglītības eksporta politiku, ar ārvalstu studentu piesaisti, varam panākt valsts mērķtiecīgu un neatlaidīgu ekonomisko attīstību, panākot un pat apsteidzot Eiropas spēcīgākās ekonomikas. Tomēr tam nepieciešams gan intelektuālais kapitāls un biznesa kontakti, gan idejas un nauda, lai varētu idejas realizēt. Ja mums šobrīd resursi ir ierobežoti, tad jāmeklē un jāizmanto iespējas, kā tos piesaistīt - vai tie būtu ārvalstu studenti, vai ārvalstu investīcijas.
Diemžēl mēģinājumus norobežoties no ārvalstu intelektuālā un ekonomiskā kapitāla vada iracionālas bailes, ka varam zaudēt ekonomisko neatkarību vai nacionālo identitāti, un šie mēģinājumi noved tieši pie tā, no kā tā saucamie nacionālie spēki cenšas izvairīties. Jo mazāk intelektuālās jaudas, jo mazāk darba un attīstības iespēju, jo vairāk latviešu aizbrauc uz neatgriešanos. Man kā Latvijas pilsonim par to ir skumji.
Būdams biznesa augstskolas pārstāvis, redzu, cik daudz tieši augstskolā studenti iegūst no ideju apmaiņas ar citu valstu studentiem. Zinu, ka vismaz daži atbraukušie arī izvēlas palikt Latvijā un attīstīt savu biznesu. Tie nav mazizglītoti cilvēki, kas bēg no nabadzības māktām zemēm un no kuriem liela daļa kļūst par slogu valsts sociālā atbalsta sistēmai - šāda rūgta mācība ir ne vienai vien Eiropas valstij. Studenti atved naudu uz Latviju mācību maksu, uzturēšanās un transporta izdevumu veidā, kā arī daudzos citos veidos. Ja viņi pēc mācību pabeigšanas aizbrauc no Latvijas, bieži kļūst par Latvijas studentu sadarbības partneriem ārvalstīs. Ja viņi izvēlas palikt Latvijā, tad izveido savus uzņēmumus, rada jaunas darba vietas, maksā algas un nodokļus.
Izglītības eksports arī ir mūsu eksporta nozare, turklāt izcila - tā nepiesārņo vidi un ir ar augstu pievienoto vērtību. Cik aprobežotam jābūt, lai liktu šķēršļus šādai eksporta nozarei?
Tas pats attiecas uz investīciju piesaisti, par to saņemot termiņuzturēšanās atļaujas. Mēs runājam nevis par pilsonības piešķiršanu, pat ne par pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Mēs atļaujam cilvēkiem, kuri šeit izvēlas iegādāties īpašumu vai investēt uzņēmējdarbībā, brīvi uzturēties noteiktu laiku gadā bez vajadzības kārtot vīzas vai citas formalitātes. Mums taču nav pienākuma piešķirt uzturēšanās atļauju ikvienam investoram. Katrs no viņiem tiek vērtēts un tikai tad atzīts par atbilstošu vai neatbilstošu konkrētiem kritērijiem. Esmu diezgan pārliecināts, ka daudzi no tiem, kuri iegādājas Latvijā īpašumu, pēc tam ķeras arī pie uzņēmumu veidošanas.
Neesmu par jebkura potenciālā studenta vai jebkuras naudas piesaisti. Diez vai mums vajadzīga noziedzīgi iegūta nauda vai iebraucēji, kuriem studijas ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai. Esmu par to, lai mūsu lēmumi būtu pārdomāti, nevis aizspriedumos vai emocijās balstīti.
* Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs