Publiskā histērija saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas atlūgumu, maigi sakot, mulsina. Atlūgums pie līdzšinējās notikumu attīstības ir vairāk nekā loģisks, lai gan pati Ināra Pētersone visādā ziņā noteikti ir jauks cilvēks, lielisks profesionālis, kam gluži vienkārši šobrīd ir grūti psiholoģiski. VID pēdējos mēnešus pelnīti bijis notikumu epicentrā. Dienestam ir milzīgas uz konkrētiem faktiem balstītas reputācijas problēmas, sabiedrības uzticība tam niecīga, līdz ar to lēmumu pieņēmējiem diez vai kā primārās jāņem vērā Pētersones personiskās sajūtas.
Es kā šīs valsts pilsonis vēlos ticēt Valsts ieņēmumu dienestam neatkarīgi no tā, vai to vada Jānis, Pēteris vai Ināra. Skumji, bet ar VID pašreizējo reputāciju varai moralizēt attiecībā uz godīgu nodokļu nomaksu ir bezjēdzīgi. Ir vajadzīgas pārmaiņas, un jebkurām pārmaiņām ir nepieciešami pārmaiņu vadītāji. Gluži kā biznesā. Arī atlūgums var būt iespēja un impulss pozitīvām pārmaiņām.
Par VID mēs sen runājam ne kā par paraug-iestādi (un vai vispār kādreiz esam runājuši kā par tādu?). Attiecīgas sfēras «ekosistēma», paradumi ir veidojušies gadiem, laika gaitā par turīgiem un sabiedrībā cienījamiem mecenātiem kļuvuši PVN shēmotāji - ir ļoti konkrēti stāsti par to, ka pazīšanās vai radniecība VID var kļūt par veiksmīga biznesa sastāvdaļu. Un, protams, ne jau tikai ļaunu mēļu sakultais liek domāt, ka no šādas naudas barojusies un barojas arī politvide. VID ir iestāde, runājot par kuru tiek lietoti apzīmējumi «grupējumi», «piesedzēji» utt. VID ir iestāde, par kuru kāds varas pārstāvis privātā sarunā sacījis: tur notiekošais vairs nav nodokļu shēmošana, bet gan teju organizētā noziedzība.
Tāpēc vispirms paklusēt par atbalstu Pētersones kundzei jau nu pilnīgi noteikti vajadzēja viņu amatā iecēlušajam eksministram Andrim Vilkam un ekspremjerei Laimdotai Straujumai, jo pretējā gadījumā viņi aktualizē arī savu mazspēju. Tie «mēsli», kas šobrīd VID strebjami, par sistēmisku problēmu kļuva ne jau vienā dienā un tieši «vilku» un «straujumu» rokās bija visas varas sviras, lai Pētersones kundze nebūtu situācijā, kādā šobrīd atrodas. Ir stulbi vainot sistēmu, ja pats esi bijis tās darbības noteicējs. Tieši beidzamajos četros gados tiem pašiem PVN shēmotājiem turpinājās ziedulaiki, samilza arī citas problēmas, un nu augonis ar blīkšķi plīsis.
Viena no Dienas pēdējo mēnešu redakcionālajām prioritātēm ir valsts cīņa ar ēnu ekonomiku. Jo Latvijā neieņemtā PVN plaisa ir 750 miljoni. Šajā stāstā centrālā ass ir VID, bankas un, protams, politiķi, no kuriem sagaidām stipru politisku gribu vairs nepieļaut iepriekš minētās nejēdzības.