Latvijas iekšzemes kopprodukts nespēj finansēt esošo augstākās izglītības un veselības aprūpes sistēmu. Izmisuma saucieni no akadēmiskās sabiedrības un ārstiem pēc papildu valsts finansējuma nav izpildāmi, jo iedzīvotāji nodokļos nespēj samaksāt papildu simtiem miljonu eiro, ko atdot universitātēm, slimnīcām un to darbinieku algām. Jo ātrāk akadēmiskās un ārstu aprindas sapratīs makroekonomisko realitāti, jo labāk visiem. Brīvā tirgus likumi neredzami un nenovēršami regulē arī augstākās izglītības un veselības nozares. Daudzi darbaspējīgie nemākulīgas politikas rezultātā pametuši valsti, taču Latvijā joprojām dzīvo un strādā gudri un izglītoti cilvēki, kuri ar savām zināšanām spēj jaunradīt vērtību.
Zināšanas un augstākā izglītība līdz šim maldīgi nav uzskatīta par eksporta nozari. Tomēr ilgtermiņā augstākās izglītības eksporta pienesums Latvijas tautsaimniecībai spēj dot daudz lielāku atdevi nekā termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība. Pamatojumam lieti noderēs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) piemērs. RSU ir līderis Baltijas valstīs augstākās izglītības eksportā. Ne Kauņas, Viļņas vai Tartu Universitātē nestudē tik daudz ārzemju studentu. 2014. gada sākumā RSU studē vairāk nekā 1100 ārvalstu studentu, galvenokārt no Vācijas un citām ES valstīm. No visiem ārvalstu studentiem vairāk nekā trešdaļa studē medicīnu un stomatoloģiju tieši RSU.
Veselības ministre Ingrīda Circene vairākkārt aicinājusi veselības aprūpes un medicīnas studijas Latvijā koncentrēt vienā augstskolā. Bijušais premjerministrs V. Dombrovskis nav izpratis nepieciešamību veikt reformas augstākajā izglītībā un veselībā, tādējādi atstājot nākamajai premjerei Laimdotai Straujumai nesakārtotas un publisko izmaksu ziņā dārgas nozares. L. Straujuma, vēl esot zemkopības ministres amatā, kopā ar I. Circeni atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinātos augstskolu specializācijas virzienus, lai samazinātu izmaksas un celtu augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju. Ja jaunā valdība sekmīgi turpinātu iesākto IZM augstskolu specializācijas politiku, tad paredzamas pozitīvas pārmaiņas augstākajā izglītībā, vismaz veselības aprūpes un medicīnas studiju virzienā. RSU apvienošanās ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un P. Stradiņa universitātes klīnisko slimnīcu radītu Latvijā pirmo medicīnas un veselības aprūpes cilvēkresursu ekselences centru.
Izglītotākas sabiedrības daļas emigrācija uz labi apmaksātām darba vietām universitātēs, slimnīcās, institūtos vai privātajā biznesā rada vislielāko risku Latvijas konkurētspējas pieaugumam. Jaunās valdības mērķis vairot Latvijas iedzīvotāju labklājību nav sasniedzams bez jaunradītām darba vietām. Valdībai Latvijas augstskolām jāpalīdz. Tās nodrošina ne vien zināšanu ietilpīgas darba vietas tepat Latvijā, bet arī līdz šim neizmantotu augstākās izglītības eksporta potenciālu.
RSU attīstības prorektors