Šo laiku hronikā šķērmas vērmeļu lappuses - pārticības vietā ir tās imitācija. Nabadzības slīkšņā kādi ir līdz ceļiem, toties citi pat līdz ausīm. Izmisums melnāks par sodrējiem. Dvēselē akmens kā slogs skābētos gurķos. Pensionāri uzlasa drumslas no likteņa plaukstām. Zupā izvārītās grūbas no ES fondiem viena otru nepanāk. Skumju dzelmē dvēsele notirpusi no nepelnītām ciešanām, bēdu Everesti pat negrimst jūrā.
Stikla lauska sirdī
Pensionāri ar sāpi vēro, ka īstenības ideāli un reālās ainas pakāpeniski attālinās viena no otras un sociālā taisnīguma un vispārējās labklājības iluzorie paraugi zūd miglainā tālē. Kaut nabagi kā turku svētie, tomēr, slaukot nelūgtās asaras, mēģina ar cieņu taisni turēt galvu. Politiskās dzīves daudzkrāsainajā spektrā pensionāri ne jau laimes putnu ķersta, bet gan lolo saņemt pieklājīgas pensijas, gluži kā marka sapņo par aploksni.
Pensionāri pinas trūcīgo un maznodrošināto personu statusa piešķirtajās izziņās. Nežēlīgi pļaujot cieņu kā vārpatu, rosās labdarības institūciju pārstāvji. Sociālā dienesta darbinieki ar palielinātām dubultlēcām skatās dvēselē kā bezdibenī, kurā ir tikai trūkums un sirdssāpes, - pētī, vētī un izkāš sāļo asaru pērles. Tiek ievāktas ziņas par apstākļiem, kā arī informācija par vajadzībām un veidiem tās apmierināt, tādējādi pret cilvēka gribu viņa dzīve ir pastāvīgā kontrolē, kuru izjūt faktiski kā psiholoģisku teroru - it īpaši inteliģence, tādēļ palielinās psihiatru un kardiologu pacientu skaits. Tā ir vesela pārdzīvojumu gamma! Stikla lauska sirdī! Psiholoģiskā kardiogramma?! Komentāri lieki... Un kā tad ir ar Eiropas standarta cilvēktiesībām?
Nodeldē tautas garu
Ierēdņi vairāk gādā par rokturiem, nevis pašu arklu, tāpēc pensionāru problēmas viņiem tik tālu kā auseklīšu gaisma. Šāds virziens valsts politikā valsts virsvadības dēļ nenovēršami ved uz nacionālo spēku sadrumstalotību un nodeldē tautas gara granītu. Sabiedrībā nav saskaņas, jo nav tiesību un pienākumu līdzsvara. Pacietības kauss plūst pāri malām. Lielā zivs allaž peld pret straumi. Seniori pārāk ilgi ticēja, ka augšējie slāņi ievēro desmit Dieva svētos baušļus. Pietiek paļauties uz ceļavēju un bezvēja laiku!
Varas citadelē visaugstākās toņkārtās jāmin pedāļi uz politiskām vērtībām un tituliem. Ja valdība būtu gribējusi atrisināt pensionāru problēmas, tad meklētu iespējas, nevis iemeslus atrunām, ar citu olekti mērītu privilēģijas, ierobežotu izšķērdību. Par mūsu ekonomiku, respektīvi, par bezsaimnieciskumu un alkatību ar stenogrammas precizitāti godīgi uzrakstīta grāmata pārspētu Potera piedzīvojumu tirāžu. Situācijas objektīvs izvērtējums, pārdomāta un dziļa analīze pēc morāli ētiskās vērtību skalas aizraktos līdz nedozētas patiesības rūgtajam dzērienam un spirdzinošiem avotiem, izvilktu Ariadnes zelta pavedienu pensionāru labklājībai. No pensionāru īsā kursa apziņas nav izvējojis fakts par ideoloģiskā dzelzsbetona kundzības laikos nopelnīto iespaidīgo kapitālu Valsts kasē.
Lūdzam norēķināties!
Pie siles esošie kungi! Lūdzu, protieties godu, atveriet Duksim palienētās acis un norēķinieties ar padomju laika pensionāriem! Turpmāk viņiem jāieņem stingra nostāja dokumentu valodā: vispirms nekavējoties uz ES abreviatūras samta jānoliek Pensionāru federācijas valdes lūgums pagaidām apturēt Latvijas uzņemšanu eirozonā finanšu tēriņu mazināšanas dēļ, jo valsts kopš 90. gadu sākuma vēl aizvien nav atdevusi parādu pensionāriem, kuri joprojām noformēti trūcīgo un maznodrošināto kārtā pat ar 30 un 40 gadu darba stāžu valsts labā. Pie reizes Eiropas Padome jāinformē arī par bērnu tūkstošiem, kuri slikta materiālā nodrošinājuma dēļ neapmeklē skolu.
Patiesība gan atdzīvosies, smels iedvesmu, pasauks nevis seno tikumiski pagrimušo vārdu, bet gan jauno, kas ar spalgu kliedzienu glābs apmuļķotos pensionārus. Dārgā Latvija! Svētī savu pensionāru brūces un pacietību, jo viņus veidoji Bargajā laikā un viņu dzīvi cēli godā par uzticību taviem pamatiem!