Šādu versiju atbalstījis pat Krievijas bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins gan piebilstot - nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka notiek mērķtiecīga manipulēšana ar naftas cenu. «Tomēr pastāv iespēja, ka apstākļos, kad Krievija ir lielā mērā atkarīga no augstām naftas cenām, ir noslēgta vairāku nozīmīgu naftas importētāju un eksportētāju, piemēram, ASV un Tuvo Austrumu valstu, vienošanās par to, ka tiks palielināta naftas ieguve un samazinātas cenas,» A. Kudrins paziņoja Krievijas televīzijas Pirmā kanāla tiešajā ēterā. Par V. Putina mērenu oponentu uzskatītais bijušais ministrs arī norādīja, ka atsevišķas pazīmes liecina - šādas vienošanās tikušas īstenotas arī agrāk, tomēr zemas naftas cenas noturas, «iespējams, varbūt aptuveni gadu», bet pēc tam tās atkal sāk celties.
Oficiāli Krievija naftas cenas kritumā vismaz pagaidām globālo sazvērestību nesaskata un atturas vilkt paralēles ar XX gadsimta 90. gadu sākumu - laika posmu, par kuru ir versija, ka manipulēšana ar naftas cenu kļuvusi par vienu no PSRS sabrukuma iemesliem. Arī nozares eksperti pret 2014. gada sazvērestības teoriju ir skeptiski. Piemēram, Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda ģenerāldirektors Konstantīns Simonovs izdevumam Expert norāda, ka Saūda Arābija arī iepriekšējos gados nereti pazeminājusi eksporta naftas cenu nevis politisku iemeslu dēļ, bet lai noturētu savu tirgus nišu, un pašlaik naftas cena krītas nevis tādēļ, ka tās pazeminājusi Saūda Arābija, bet gan Saūda Arābija spiesta sākt dempingu naftas cenas krituma dēļ.
Šim apgalvojumam gan nepiekrīt aģentūra Reuters, kura vēsta - Saūda Arābija mērķtiecīgi cenšas pazemināt naftas cenu un cer to noturēt līmenī ap 80 dolāriem (63,16 eiro) par barelu gadu divus, lai piespiestu ASV pārtraukt vairākus slānekļa naftas ieguves projektus un nepieļautu plašu amerikāņu naftas eksportu uz Eiropu.