Skaidrs, ka bez PAREIZĀ VIEDOKĻA pastāv arī citi viedokļi. Tie demokrātijas apstākļos ir jāuzrāda, protams, sākumā un beigās sabiedrībai parādot, kāds īsti ir pareizais. Mūsu gadījumā saprotams, ka tas ir Bundžu Jāņa viedoklis.
Nupat Lietuvā sāka virzīt ideju par obligātā karadienesta atjaunošanu, ko stingri aizstāv arī prezidente Daļa Grībauskaite. Lietuvas valdība apstiprinājusi Nacionālās aizsardzības padomes lēmumu vismaz uz pieciem gadiem atjaunot obligāto karadienestu. Sākumā ņemšot brīvprātīgos, bet tad sākšoties obligātais iesaukums. Arī pie mums skan entuziastu balsis, mudinot nekavējoši sekot kaimiņu piemēram.
PAREIZAIS VIEDOKLIS šajā gadījumā ir absolūts atbalsts tūlītējai iniciatīvas pārņemšanai. Tā kā gan Lietuvas, gan Latvijas aizsardzības budžeti šim gadam ir pieņemti (Lietuvai - 1,11% bet Latvijai - 1,02% no IKP), tad sākumā brīvprātīgie ņems no mājām līdz sviestmaizes un segu. Ļoti vēlams «kaut kur» pašiem iegādāties arī militāro ekipējumu. Ja labi gribēs, gan jau sameklēs. Dienestam paredzētie deviņi mēneši taču pilnīgi pietiekami, lai izveidotu jaunas, augsti kaujasspējīgas «reindžeru» apakšvienības.
Tomēr mums jāuzklausa arī citi viedokļi. Protams, tikai tādēļ, lai vēlreiz pierādīto PAREIZO.
Konsultants izvēlējās kungus ar zināmu pieredzi militārās būšanās, proti - Gundars Ābols, Gaidis Zeibots, Kārlis Krēsliņš (NA), Jānis Ādamsons (Saskaņa).
Atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols skaidroja, ka «dīvainā kārtā» obligātā karadienesta vajadzībām nepieciešams militārais ekipējums, kurš jāuzglabā un jāapsargā arī laikā, kad obligātā dienesta meitenes un zēni dosies civilās gaitās. Tāpat nepieciešamas papildu kazarmas, apmācību vietas, ēdināšana un citas lietas. Ja šobrīd pilnībā un kvalitatīvi nevar nodrošināt profesionālo vienību apgādi, tad savādi cerēt, ka obligātā dienesta gadījumā tas «kaut kā» nokārtosies.
Atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Zeibots prognozēja, ka Lietuvas likumdevējs varētu noraidīt attiecīgās iniciatīvas, jo tam nav adekvātas naudas. Obligātā karadienesta atjaunošana pēc būtības ir atgriešanās pie veco laiku sistēmas. Turklāt mūsdienu bruņojums ir pietiekami komplicēts, un tā profesionālai pārzināšanai nepietiks ar deviņu mēnešu apmācību. Savukārt militāri patriotiskā mācība skolās gan būtu aplūkojams virziens.
Attiecīgu kursu vajadzību skolās norādīja arī NA deputāts Kārlis Krēsliņš. Līdzīgi ģenerālim Ābolam viņš akcentēja naudas problēmu. Turklāt starptautisko militāro operāciju veikšanai nepieciešami profesionāli karavīri. Atgriešanos pie obligātās karadienesta komponentes var uzskatīt pat par zināmu neuzticības izteikšanu NATO.
Bijušais «kapteinis Haizivs» - Jānis Ādamsons (Saskaņa), līdzīgi savam politiskajam oponentam Krēsliņam, atzīmēja militāri patriotisko audzināšanu skolās, kā arī zemessardzes stiprināšanu. Vienlaicīgi deviņu mēnešu obligāto dienestu raksturoja skarbi - kā lielgabalu gaļas ražotni.
Virkne parasto viedokļu par obligātā karadienesta atjaunošanu nu savākti. Velkam kāsīti, ieprotokolējam un ar divkāršu enerģiju turpinām balstīt PAREIZO VIEDOKLI - nekavējošu «deviņu mēnešu armijas» taisīšanu. Lai vieglāk ar naudas lietām, Finanšu ministriju vēlams «palikt apakšā» aizsardzības resoram.