Politiķu sacītais liecina - šādi Vienotības koalīcijas partneri cer panākt, lai premjera partija rēķinātos arī ar sabiedroto interesēm. Reformu partijas un VL-TB/LNNK līderi jau iepriekš sacījuši, ka viņiem ir aizskaroši klausīties, ka Vienotībai labas šķiet tikai savas prioritātes, bet sabiedroto priekšlikumi tiek dēvēti par ultimātiem. Vienotības pirmsvēlēšanu lozungs par nevienlīdzības mazināšanu patiešām ir viens no jaunā budžeta projekta vadmotīviem, taču tam līdzās ir arī VL-TB/LNNK būtiskie demogrāfijas atbalsta pasākumi. Tiesa, likumprojekti, kuros tie būs nostiprināti, vēl nav iesniegti Saeimā, bet plānots tos pieņemt reizē ar budžeta likumu. Vienotības līdere un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa portālam Diena.lv sacīja, ka Reformu partija līdz šim bijusi konstruktīva, bet «tās bloķēšanās ar Nacionālo apvienību ir uzskatāma par bērnišķību».
Ceturtdien Saeimas sēde sākās ar VL-TB/LNNK lūgumu izsludināt pusstundas pārtraukumu. Vēlāk kļuva zināms, ka tas bija nepieciešams, jo tajā laikā VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotību). Lai izšķirtos par rīcību balsojumā, Nacionālās apvienības deputāti vēlējās noskaidrot sarunas iznākumu. Taču Vienotības frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim tas nav šķitis pietiekami būtisks arguments. Tā vietā viņš esot devies pie opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un izklāstījis situāciju koalīcijā, par ko vēlāk žurnālistus informēja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš uzsvēra, ka jau iepriekš ZZS kā pragmatisks politiskais spēks bija nolēmis atbalstīt budžeta nodošanu komisijām. Par dokumenta tālāku virzību nobalsoja 54 deputāti no koalīcijas un ZZS, pret bija divi deputāti, kas ievēlēti no Saskaņas centra (SC), bet 24 deputāti no SC atturējās. Nebalsoja VL-TB/LNNK, kā arī koalīciju atbalstošais Jānis Junkurs un Marjana Ivanova-Jevsejeva (SC).
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) Dienai teica, ka ierosinās paplašināt koalīciju ar Zaļo un Zemnieku savienību, lai stabilizētu valdību. Ar šo viedokli viņš devās uz frakcijas sēdi, uz kuru ieradās arī V. Dombrovskis. Pēc tās valdības vadītājs atzina, ka VL-TB/LNNK rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi un «viennozīmīgi tas ir koalīcijas līguma pārkāpums». Taču premjers ir noskaņots nākamajā nedēļā sākt divpusējās konsultācijas kā ar partneriem, tā ar ZZS un tikai pēc tam izteikties konkrētāk par situāciju koalīcijā. Bija jūtams, ka Vienotībā viedoklim par koalīcijas paplašināšanu ar ZZS nav vairākuma atbalsta. «Mēs esam pateicīgi Zaļo un Zemnieku savienībai par atbalstu, bet nav tādas milzīgas nepieciešamības sākt sarunas ar ZZS,» teica frakcijas vadītāja vietniece Lolita Čigāne. Frakcijā dominējis viedoklis, ka ir iespējas strādāt esošās koalīcijas sastāvā.
Premjers V. Dombrovskis uzsvēra, ka sarunas ar VL-TB/LNNK par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu turpinās un tajās ir iespējams vienoties par kompromisu. Tas var izrādīties vieglāk, nekā izpildīt Zaļo un Zemnieku savienības prasības, kuras saistītas ar pašvaldību interešu pārstāvību valsts budžetā un kuru īstenošanai būtu nepieciešams ievērojams finansējums. ZZS ierosinās pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju starp valsti un pašvaldībām, to daļu palielinot līdz 82%. Valdība jau šo prasību ir noraidījusi, un tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neparakstīja Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu. VL-TB/LNNK vadošie politiķi novērtē to, ka premjers V. Dombrovskis ir atzinis - uzturēšanās atļauju sistēmu ir nepieciešams sakārtot, bet to nevarot teikt par viņa pārstāvēto Vienotību. Premjers piedāvāja noteikt kvotu šiem darījumiem, viedokļi atšķiras par to, cik lielai tai vajadzētu būt.
Ja Reformu partijas un VL-TB/LNNK bloks nostiprinās, ZZS loma samazinās. ZZS atšķirībā no valdības partijām nav kaitējusi savai reputācijai ar iesaistīšanos partiju strīdos. A. Brigmanis sola pragmatisku rīcību un valstiski izšķirošu lēmumu pieņemšanā atbalstīt valdību, taču arī viņš neparedz iekļaušanos koalīcijā. Vienotība ir izvērtējusi arī situāciju, ja nāktos strādāt mazākumvaldības apstākļos, kad arī opozīcijas atbalsts ir svarīgs. ZZS tuvināšana valdībai tomēr nav pilnīgi ieslēgta, jo Valsts prezidents Andris Bērziņš partiju pārstāvjiem ir sacījis, ka koalīciju ir nepieciešams stabilizēt ar ZZS. Valsts prezidents A. Bērziņš, kurš 10. Saeimā bija ievēlēts no ZZS, tagad atrodas atvaļinājumā. Koalīcijai ir 56 balsis. Vienotībai - 20, Reformu partijai - 16, VL-TB/LNNK - 13, kā arī septiņi neatkarīgie deputāti. ZZS ir 13 deputātu.