«Bija 1,1 slodze pastniecei pirms manis, pielika vēl vienu teritoriju klāt, palika 0,9 slodzes. Kā tas var būt? Nāk klāt objekts, bet vēl samazina slodzi,» Dienai sūrojas kāds pastnieks, kurš savu vārdu lūdza neminēt. Viņš skaidro, ka, nemainoties ikdienā veicamajai kilometrāžai vai tai pat palielinoties, uz papīra darba slodze bieži vien tiekot samazināta. Tādā veidā samazinoties arī alga. Latvijas pasta mājaslapā norādīts, ka «darba alga par pilnu amata vienību (slodzi) tiek garantēta apmērā, kas nav mazāks par valsts noteikto minimālo darba algu». Taču, sarunājoties ar pastniekiem, iezīmējas aina, ka pasts slodzes mērķtiecīgi samazina, jo tikai retajam lauku pastniekam vēl saglabājusies pilna slodze. Tāda pašā situācijā esot arī pasta nodaļu operatores.
Kāda cita bijusī pastniece skaidro, ka no algas samazinājuma viņu izglābusi tikai arodbiedrība. Viņa saņēmusi paziņojumu par slodzes un attiecīgi algas samazinājumu, taču atteikusies to parakstīt. Tad nācis paziņojums par atbrīvošanu no darba, taču arodbiedrībā esošos pastniekus nevarot atlaist bez tās piekrišanas. Arodbiedrība iebildusi, un viņa palikusi darbā. Taču pēc trīspadsmit gadu sirdsdarba pastā, kā viņa to pati dēvē, atradusi citu nodarbošanos, jo vasarās pat ar ogošanu varējusi nopelnīt daudz vairāk nekā pastā. Pērn ar ogām nopelnījusi 600 latu, savukārt pastā alga un amortizācijas nauda kopā veidojusi tikai 200 latu mēnesī.
Uz Dienas jautājumu par slodžu aprēķinu Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norādīja, ka «par šo darbu viņi saņem atalgojumu, kas atbilst šāda darba apmaksas līmenim mūsu valstī». Satiksmes ministrija, kas ir uzņēmuma kapitāldaļu turētāja, gan esot vērsusi uzņēmuma valdes uzmanību uz nepieciešamību ievērot uzņēmuma darbinieku intereses. Ministrija uzdevusi pasta valdei izvērtēt darbinieku atalgojuma aprēķinu metodiku un nodrošināt samērīgu atalgojuma sistēmu. Latvijas pasts sīkāk nepaskaidroja, kā uzņēmumam veicas ar šī uzdevuma izpildi.