Vai mums nav izcilību?
Izdevums pieder mūsdienu Latvijai neierastam, bet Eiropas akadēmiskajā kultūrā labi zināmajam Festschrift žanram - tas ir kolēģu pagodinājums izcilai personībai, parasti cienījamos gados aktīvo darba gaitu noslēgumā, iegūstot emeritus profesora statusu. Ausma Cimdiņa stāsta, ka viens šāds izdevums viņas rokās nonācis pirms vairākiem gadiem Baltijas studiju konferences dienās Stokholmā. Baltu filoloģe Velta Rūķe-Draviņa viņai uzdāvinājusi pašas veidotu grāmatu Donum Balticum - veltījumu izcilajam baltistam profesoram Kristiānam Stangam 70. dzimšanas dienā. «Pāris gadu desmitus esmu uz to grāmatu skatījusies un domājusi, interesanti, kāpēc pie mums nekas tāds nerodas, vai Latvijai trūkst izcilu iedvesmojošu zinātnieku, kas būtu pelnījuši šāda veida atzinību?» jautā A. Cimdiņa. V. Vīķei-Freibergai veltītais izdevums gan apjoma, gan kompozīcijas ziņā līdzinās minētajam V. Rūķes-Draviņas darbam.
Lai taptu šāda grāmata, pirmkārt, ir jābūt cieņas un apbrīnas vērtai personībai, kas vienai vai vairākām paaudzēm ir bijis paraugs cilvēcisko, zinātnes un sabiedrības attiecību veidošanā. Cilvēkam, kas nav tikai «vārījies savā sulā». V. Vīķe-Freiberga ar savu dzīvi un darbu ir ierakstījusi vienu no visspilgtākajām lappusēm Latvijas politikā, augstākajā izglītībā un zinātnē.
Otrkārt, ir jābūt domubiedru un gara radinieku līdzdalībai. Izdevumā publicējušies: akadēmiķis Jānis Stradiņš, Ojārs Spārītis, Andrievs Ezergailis, Petro Umberto Dini, Maija Kūle, Janīna Kursīte, Andrejs Veisbergs, Valdis Muktupāvels, Fjodors Fjodorovs, Ausma Cimdiņa un citi - kopumā 31 zinātnieks no Latvijas un ārzemēm.
Latviskā identitāte
Parasti šādu izdevumu struktūru veido zinātniski pētnieciski raksti par godājamai personai tuvām izpētes un refleksijas jomām, kā arī brīvas formas personiska rakstura apceres par zinātnes jomā paveikto, arī personiska rakstura atmiņas un vēlējumi. Grāmata Scientiae et patriae ir strukturēta trijās daļās: Personība, zinātne, valsts; Latvijas identitāte un kultūru komunikācija; Vairas Vīķes-Freibergas personība atmiņu gaismā. A. Cimdiņa paskaidro, ka nodaļa Latviskā identitāte un kultūru komunikācija nav tiešs veltījums jubilāres personības kvalitāšu vai mūža darba apcerei, taču latviskās identitātes meklējumi ir būtiska profesores zinātniskās biogrāfijas sastāvdaļa. A. Cimdiņai pašai bijis grūti izšķirties, kuru no saviem latviskās identitātes rakstiem iekļaut grāmatā, un galu galā izlēmusi par labu esejai «Mērnieku laiki» un Piebalgas gēns mūsdienu avangardā. Tāpat šajā sadaļā lasāms Benedikta Kalnača raksts Rūdolfs Blaumanis un Latvietība, Silvestra Gaižūna Faustiskais un mefistofeliskais Aspazijas daiļradē, Ojāra Spārīša darbs Edgars Vinters - leģionārs un mākslinieks un daudzi citi.
Štancēšanai nepadodas
Izdevuma sastādītāja un redaktore atzīst, ka viņai un, cerams, arī līdzautoriem šis ir bijis mīlestības, iedvesmas un pateicības darbs, kas tādai «štancēšanai» viegli nepadodas. Protams, tas nebūt nenozīmējot, ka mums nav zinātnieku, kuru dēļ būtu vērts atkal domāt par jaunu grāmatu veidošanu. «Manā radošajā biogrāfijā kā iedvesmas avots līdzās Vairai Vīķei-Freibergai stāv akadēmiķis Jānis Stradiņš. Viņš nenoliedzami ir personība, kas spējusi konsolidēt, iedvesmot un radīt,» apgalvo A. Cimdiņa.