Laikā, kad piedzima mana meita, bija iespēja saņemt gan vecāku pabalstu, gan strādāt. Tāpēc bērna kopšanas atvaļinājumu tā īsti neizbaudīju. Tolaik, strādājot no mājām, veidoju kāda starptautiska uzņēmuma darbinieku avīzi, kas iznāca divas reizes mēnesī. Tas prasīja īstas burvju spējas laika plānošanā, bet ieguldījums ģimenes budžetā un svarīgo darba procesu klātbūtnes sajūta bija būtiski!
Pirms došanās mazuļa kopšanas atvaļinājumā, ko vairumā gadījumu, vismaz Latvijā, tomēr izmanto māmiņas, vecāki, visticamāk, zina, ka darba devējam darba vieta ir jāsaglabā, līdz mazulis sasniedz pusotru gadu. Savukārt vecāku pabalsts, kas pienākas vienam no vecākiem, kurš nestrādā algotu darbu un nav pašnodarbinātais, bet audzina bērniņu, tiek maksāts līdz mazuļa viena gada vecumam. Lai nu kā, gads paiet ātri, bērns joprojām mazs, lai ietu dārziņā, bet auklītes - dārgas... Mini Diena noskaidro, kādas ir iespējas pelnīt, strādājot mājās un auklējot mazuli. Pieredzē dalās Laine Lapiņa, rokdarbu bloga Mammas rokas autore. Viņas un dzīvesbiedra Mārtiņa ģimenē aug divi bērni - Niklāvs un Emīlija.
Kā radās ideja blogam?
Savu emuāru sāku rakstīt pirms diviem gadiem. Piedzimstot dēlam, manā dzīvē pamazām atgriezās rokdarbi. Kamēr mazais dēlēns čučēja naktsmiegu, mani vakari ritēja plašajā tīmeklī, smeļoties idejas jauniem darbiem. Atradu ne vienu vien kolosālu aizjūras māmiņu blogu un nolēmu ko līdzīgu rakstīt arī pati!
Kad sāki nodarboties ar rokdarbiem?
Ar rokdrabiem - adīšanu, tamborēšanu un galvenokārt šūšanu - aizrāvos jau bērnībā! Manām lellēm bija grandioza garderobe! Tīņa gados ar rokām esmu sev šuvusi gan džinsu bikses, gan trikotāžas kostīmu! Kas par apņemšanos!
Šobrīd šūdinu mīļlietas bērniem - rotaļlietas, priekšautiņus, čībiņas. Pie čībām un somām tiek arī pieaugušie!
Ko visvairāk iecienījuši pircēji?
Grūti nosaukt ko vienu. Esmu ievērojusi, ka interese par konkrētām lietām uznāk viļņveidīgi. Ir brīži, kad darbu sarakstā ir vairāk nekā trīs rotaļu kubu nedēļā, bet dažkārt attopos, šujot jau piekto rotaļu pirātu pēc kārtas!
Kur smelies jaunas idejas?
Bieži vien idejas attīstās no kā jau ieraudzīta - apaug ar manu raksturu, rokrakstu un kļūst par Mammas roku rotaļlietām. Gudri cilvēki teic, ka pasaulē viss jau ir izdomāts. Tas tiesa - taču tāpat kā pirkstu nospiedumu, arī rokdarbu stils un radošais lidojums katram māksliniekam ir atšķirīgi! Bet pēdējā laikā manus darbus ļoti iedvesmo PSRS laiku sadzīves priekšmeti, apģērbs un bērnu grāmatu zīmējumi - pēc pēdējiem tapusi virkne Mammmas roku darinājumu!
No hobija tavs rokdarbu projekts ir pāraudzis par peļņu nesošu nodarbi. Vai esi savu darbību noformējusi kā uzņēmumu?†
Jā, no pagājušā gada novembra esmu mikrouzņēmuma vadītāja. Taču patiesībā līdz peļņai vēl dikti daudz jāstrādā. Man, tāpat kā daudziem jaunajiem uzņēmējiem, pagaidām visi ienākumi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.
Pagaidām plusu ir mazāk nekā piņķerēšanās ar dokumentiem, taču nākotnē, kad plānoju uzņēmuma paplašināšanos un nopietnāku līdzekļu piesaisti, juridiskais statuss noteikti ir nepieciešamība!
Kā tu un pircēji atrodat viens otru?
Pircēju lielākais vairums rodas starp bloga lasītājiem. Manu darbošanos atbalsta arī ģimene un draugi, izvēloties manis darinātās mīļlietiņas. Bet patiesībā katrs jauns pircējs ir ar savu stāstu par to, kā pie manis nonācis. Un nereti šie stāsti turpinās pavisam negaidīti. Tā, piemēram, reiz izrādījās, ka uzšuvu rotaļu kubu kādas žurnālistes dēlēnam un tā tapa raksts par mani žurnālā Una!
Vēl bez Mammas rokām tev ir arī pamatdarbs vai arī pārējo laiku paņem uzmanība ģimenei un bērniem?
Mans pamatdarbs ir rotaļlietu darināšana un blogošana par visu, kas ar to saistīts! Ar rokdarbiem ir saistīti mani bērni, jo vairums lietu tapušas, raugoties uz viņiem, tāpēc blogs ir arī par manu ikdienu ar maniem mazajiem. Nekad nesāktu blogot un nodarboties ar to, ko nodarbojos, ja nedomātu par to kā par savu sapņu darbu ikdienā!
Kas jāņem vērā mammām, kuras vēl nav gatavas laist bērnu bērnudārzā vai uzticēt to auklītei, bet tai pašā laikā vēlas piepelnīties?
Man grūtākais bija sākums, kad nebija izveidojies darba un ikdienas ritms un kad virtuālās pasaules izzināšana man, iespējams, paņēma vairāk laika, nekā vajadzētu. Bet man bija konkrēta vīzija par manu darbošanos, un blogs tajā bija neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc mērķtiecīgi veltīju tam lielu daļu sava laika. Tagad, kad rakstīšana un darbošanās mājas darbistabiņā pareizi sabalansēta ar ikdienu, priecīgi esam visi. Tāpēc mans ieteikums - pareizi saplānot darbu laiku un secību, lai tad, kad uzmanība nepieciešama mazulim, darbošanās tiktu nolikta maliņā.
Vai iesaisti bērnus kādos sīkos darbiņos?
Bērnu iesaistīšana darbos noteikti ir atbalstāma, ja vien tas nekavē vai netraucē darba procesu! Mani mazie vēl īsti nav man palīgi, ja runa ir par šūšanu. Taču, kad jāzina viedoklis par kādu jaunu, bērniem domātu Mammas roku lietu, viņu viedoklis un iesaistīšanās ir neatsverami!
Ko tu ieteiktu visām jaunajām sievietēm, kuras vēlas piepildīt savu sapni?
Katrai lietai ir sākums. Baidīties no nezināmā nozīmē kavēt sapņa piepildīšanos! Nesen izlasīju teicienu: «Katru dienu sper soli tuvāk pretim savam sapnim» - šī tad patiesībā arī ir formula sapņu piepildījumam! Un ne vienmēr šis solis ir milzīgs - varbūt šodien tas ir telefona zvans, rīt tikšanās, bet parīt attapsieties dzīvojam savu sapni!