Pirms svētdienas šķēpmešanas sacensībām savu otro pusīti Sintu Ozoliņu ar četrus mēnešus veco dēliņu uz Kauņu atbalstīt atbraukušais olimpiskais vicečempions Ainārs Kovals trenerim Gintam Palameikam tālredzīgi teica: «Redzēsi, būs spraiga cīņa par uzvaru.» Madaras Palameikas tēvam un trenerim Gintam šāds paredzējums šķitis nepamatots. «Nodomāju, ko viņš tur runā - neapstrīdama favorīte taču ir ukrainiete Vira Rebrika, kura ir metusi šķēpu aiz 63 metru atzīmes.»
Jau pirmajā metienā Rebrikai nervus pakutināja Palameika - 60,10 metru, kas bija jauns personiskais rekords un tikai trīs centimetrus atpalika no Sintas Ozoliņas Latvijas rekorda. Rebrika atbildēja ar 60,62 un 61,43 metrus tāliem raidījumiem. Kad Palameikas šķēps piektajā metienā piezemējās 49,44 metrus tālu, izskatījās, ka cīņa jau ir galā. «Galvenais, ka ventspilnieku šīssezonas izvirzīto uzdevumu aizmest 60 metru esam izpildījuši,» gandarījumu jau pauda Gints, bet tad notika negaidītais. Spalgs Madaras kliedziens un uz tablo iedegās skaitļi - 64,51 metrs. «Lai nu ko, bet šādu rezultātu nebiju gaidījis!» saņemot apsveikumus, galvu tikai nogrozīja Palameiks. Meitas izcīnītais Eiropas zelts viņam bija labākā dāvana par fanātisko darbu, visus ziemas mēnešus trīs reizes nedēļā no Talsiem braucot uz Ventspili trenēt meitu. Madara Ventspils augstskolā beigusi 3.kursu. Vēlāk tribīnēs asaras acīs bija Gintam, un uz goda pjedestāla aiz prieka asaras bira Madarai. «Ideāla sērija, ideāls rezultāts. Par pēdējo metienu neko saprātīgu nepateikšu. Tajā ieliku visas savas spēka rezerves un pati biju pārsteigta, ieraugot uz tablo rezultātu.» Pirms diviem gadiem Palameika U-23 čempionātā Debrecenā izcīnīja bronzas medaļu. Otru zelta medaļu Latvijai svētdien izcīnīja septiņcīņniece Grabuste. Otro sacensību dienu iesākusi ar lielisku personisko rekordu tāllēkšanā 6,62 metri, šķēpmešanā Aiga vēlreiz sasniedza savu labāko rezultātu (46,11 m) un pirms 800 metru skrējiena krievieti Olgu Kurbanu jau apsteidza par 216 punktiem. Pēdējā disciplīnā pirmajā aplī Kurbana centās iegūt nepieciešamo pārsvaru, taču Aiga pamazām kāpināja tempu otrajā un pārsniedza arī Latvijas rekorda (LR) grafiku. Iepriekšējais LR 6279 punkti piederēja Līgai Kļaviņai un tika sasniegts 2000.gadā.
Tuvu medaļai sestdien bija arī 800 metru skrējējs Dmitrijs Jurkevičs, kurš finišēja ceturtais ar laiku viena minūte un 47,24 sekundes.
Eiropas U-23 čempionātā zelta medaļas pirms Kauņas bija izcīnījuši tikai divi - soļotājs Aigars Fadejevs un septiņcīņniece Kļaviņa.