Kučinskis kļuva pazīstams ar savu iniciatīvu liegt diennakts tumšajās stundās tirgot alkoholiskos dzērienus. Izņemot lielo pilsētu mērus, citiem pašvaldību vadītājiem ir mazas iespējas kļūt populāriem visā Latvijā. Tikai pēc 10. Saeimas vēlēšanām oktobrī varēs redzēt, kā jaunā vēlēšanu kārtība būs atsaukusies uz vēlēšanu rezultātu, jo pirmo reizi katru kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Sarakstu galvgalī vairs nebūs vienas un tās pašas «lokomotīves», bet listēs lielāks īpatsvars būs vietējiem līderiem.
Tautas partijas vadībai ar grūtībām izdevās V. A. Kraukli ielikt sarakstā, tam pretojās sabiedrotie no uzņēmēju kustības. TP aizstāvēja V. A. Kraukli, kurš pa šiem gadiem ir zaudējis popularitāti, bet ne atpazīstamību, bet pazīstami cilvēki vienmēr «ievelk Saeimā arī citus». Taču pirmā informācija par kandidātu sarakstiem liecina, ka pašvaldību vadītāji netiecas startēt uz Saeimu. Tam ir vairāki iemesli - politiķa amata zemais prestižs, parlamentā vietējie līderi arī zaudē agrāko ietekmi un pie ierindas deputāta statusa daudziem nav viegli pierast. 9. Saeimā ievēlētais Krāslavas mērs Gunārs Upenieks (ZZS) pērn atgriezās pašvaldībā, tāpat kā Aizkraukles mēra vietnieks Leons Līdums (TP). Pavasarī bija mēģinājums atvieglot pašvaldību deputātu iespējas kandidēt uz Saeimu, ievēlēšanas gadījumā dodot iespēju izvēlēties, kuru no mandātiem paturēt. Taču likumu Saeima tomēr neskatīja, jo Oskars Kastēns (LPP/LC) savu parakstu atsauca, kam patiesais iemesls varētu būt konkurentu no apvienības Par labu Latviju! (PLL) nevēlēšanās atvieglot ZZS komandas līdera Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējas startēt vēlēšanās. Kandidātu sarakstos ir nedaudzi vietējie līderi, piemēram, Līgatnes novada mērs Ainārs Šteins (Vienotība), Talsu novada mērs Miervaldis Krotovs (ZZS). PLL sarakstā ir vairāki bijušie mēri - Nikolajs Stepanovs no Gulbenes, bijušais Talsu mērs Aivars Lācarus.
Aplūkojot 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus, redzams, ka pirmajos trijos visvairāk balsu ieguvušajos sarakstos - Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un Jaunā laika - vēlētāji visos apgabalos ir visvairāk atbalstījuši vienus un tos pašus līderus - Aigaru Kalvīti un Arti Pabriku (TP), Sandru Kalnieti un Einaru Repši (JL), Mārtiņu Rozi un Induli Emsi (ZZS). Tā kā līderi Saeimā iekļuva no Rīgas vai Vidzemes, no pārējiem vēlēšanu apgabaliem parlamentā ienāca mazāk pazīstami politiķi. Piemēram, no Zemgales saraksta ievēlētais Imants Valers (TP) ir vairāk svītrots nekā atzīmēts ar krustiņiem. TP Zemgalē ieguva četras vietas, bet pirmie desmit kandidāti pirms viņa ievēlēti jau no citiem apgabaliem. Šajās vēlēšanās tas vairs nebūs iespējams.
Vēlēšanu rezultāti parāda vēl kādu tendenci - vietējos līderus atbalsta tikai rajonā, no kura viņi nāk, to varēja secināt pēc viņu uzvārdiem pieliktajiem plusiņiem, kuru viņiem ir daudz mazāk nekā līderiem. Vidzemē situācija ir vēl sarežģītāka, jo vienā vēlēšanu apgabalā ir Alūksne un Valka, Pierīga un Jūrmala. 2006. gada vēlēšanās A. Kalvīti TP sarakstā Kuldīgas rajonā ar krustiņu atzīmējuši 2228 vēlētāji un kuldīdznieku Ivaru Eglīti - 1058, savukārt Saeimas deputātu Māri Ārbergu, kurš nāk no Talsu puses, - 116. Talsu rajonā I. Eglītis ir saņēmis 117 plusiņus, bet M. Ārbergs - 1069. Līdzīgi Ingrīda Circene (JL) viņas pārstāvētajā Liepājas rajonā ir saņēmusi 935 krustiņus, S. Kalniete - 1492 krustiņus, savukārt aizputnieks Pēteris Hanka (ZZS) - 1269, bet viņa saraksta līderis M. Roze - 1592. Turpretim Kuldīgas rajonā P. Hanku ar krustiņu atzīmējuši 110 vēlētāji, I. Circeni - 531. Jaunajā situācijā partijas izvēlējušās dažādu taktiku - vieni uzskata, ka līderiem tomēr būs aktīvāk jābrauc pa visu Latviju, cituprāt, uzsvars jāliek uz partijas piedāvājumu, kurā izteikts atbalsts reģionu interesēm. PLL, ZZS un Vienotībai vēl ir vietējie līderi, kas varētu uzlabot sarakstu pozīcijas konkrētā teritorijā, pārējiem politiskajiem spēkiem jaunā vēlēšanu kārtība var izrādīties vēl nopietnāks pārbaudījums.