Tuk, tuk, tuk. Spēlēsim paslēpes. Skaitīšu līdz desmit. Visi pieaugušie un bērniņš steidz noslēpties… deviņi, desmit… es eju meklēēēt! Kur jūs te noslēpušies? Ahā! Redzu! Tuk, tuk Jānis, tuk, tuk Anna, tuk, tuk Pēteris, Aija un Vālodze. Nāk ārā, es jūs atradu. Tikai kur tas mūsu bērniņš paslēpies? Nevar un nevar atrast. Pazudis bērniņš. Un reizē pazudušas arī bērna tiesības.
Eh, ko tur daudz. Gan sīkais atnāks, un bērnu tiesības nav nekādas šofera tiesības. Sīkums vien… Ieraus tikmēr pa kokčikam.
Šofera (vai citu līdzīgu) tiesību pārākums iepretim bērnu tiesībām nāca prātā, lasot kārtējo «atklāsmi» Liepājas pedofilu lietā, kuru, atsaucoties uz LTV Panorāmu, 30. jūlijā publiskoja Delfi. Autors pat pārbaudīja, vai nav ielīdis kādā trīs iksu lapā… līdz detaļām aprakstītais - ko, kur un kā ņēma, kā gūlās utt., par to nepārprotami liecināja.
Pornoliteratūrai ir sava niša un uzdevumi. Tomēr tā ir īpaša literatūra tikai īpašās vietās. Trakākais, ka runa šajā gadījumā (vismaz pirmsākumos) bijusi par bērnu. Bet viņš jau mums pazudis. Tātad neskaitās.
Lasītais šķita tik absurds, ka bija jāpārliecinās, vai pašam viss ar saprašanu kārtībā. Autors pieaicināja dot savu vērtējumu ekspertiem, kuri labāk pārzinātu bērnu tiesību lietas.
Bērnu tiesību speciāliste, juriste Laila Henzele norādīja, ka minētajā publikācijā nepārprotami pārkāpts bērnu tiesību aizsardzības likuma 71. pants, kurš nosaka ar bērnu saistītas informācijas aizliegumus un konfidencialitāti. Turklāt šajā lietā ir aizdomas arī par Civillikuma 171. panta 3. daļas ignorēšanu - bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas.
Autors papildinātu, ka arī Preses likums, gan no bīskapa Alberta laikiem, bet spēkā tomēr ir. Lūk, šī likuma 7. un 25. panta pārkāpumus var saskatīt pat bez melnām brillēm. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija taču izveidojusi vadlīnijas «Kā medijos runāt ar un par bērniem». Ja jau klusums, tad laikam viss pareizi.
Profesionālo audžuģimeņu apvienības Terēze vadītāja Ārija Martukāne teica, ka vēl sāpīgāka par žurnālista vēlmi krāt popularitātes punktus ir pašu bērnu tiesību sargātāju nevērīgā (maigi teikts) attieksme, izpaužot konfidenciālu, ārkārtīgi jutīgu informāciju. Atbilstošu fonu notikušajam rada daudzos publiskotajos materiālos nebaudāmā kokteilī sajauktās audžuģimenes, aizbildņi, audžuvecāki, patēvi un pamātes. Tas savukārt rada neuzticību cilvēkiem, kuri sniedz reālu palīdzību grūtībās nonākušiem bērniem. Redz, ka visi viņi tur vienādi! Jāturas tālāk…
Tomēr pats dīvainākais, ka šajā gadījumā neredz skaļu un paģērošu reakciju no mūsu tautas kalpu puses. Bērnu temats taču parocīgs jau no Ostapa Bendera laikiem! Kā tad tā!? Gan varavīkšņotie rinkeviči, gan puvušu ābolu toņa iesalnieki pauduši nulle komats nekādu attieksmi pret legalizēto pornostāstiņu.
Kādēļ nejūt reakciju? Pavisam vienkārši. Šobrīd bēgļu un migrantu trilleri labākā cenā. Bērniņš pazudis ar visām tiesībām? Taisni labi, piedodiet. Nav bērniņa, nav problēmu.