Tikmēr komunistiskā Ziemeļkoreja, kurai tas bija jau trešais šāda veida kodolizmēģinājums, neslēpa lepnumu par pavirzīšanos tuvāk reāli izmantojamu kodolieroču iegūšanai un draudēja spert nopietnus soļus, lai aizsargātos pret ASV naidīgo politiku.
Divreiz spēcīgāks
Starptautiskajos medijos pirmās ziņas par iespējamo kodolizmēģinājumu parādījās pēc tam, kad otrdien no rīta vairāku valstu ģeoloģiskie dienesti bija konstatējuši spēcīgus pazemes grūdienus, kuru epicentrs atradās Ziemeļkorejas ziemeļaustrumos aptuveni kilometra dziļumā.
ASV Ģeoloģiskais dienests paziņoja, ka pazemes grūdienu spēks sasniedzis 5,1 magnitūdu, bet Vīnē bāzētā Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija (CTBTO) informēja par 4,9 magnitūdām, raksta Reuters.
CTBTO arī konstatējusi, ka sprādziens bijis divreiz spēcīgāks par 2009. gadā notikušo Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu, kas izraisīja 4,5 magnitūdas stiprus pazemes grūdienus, un līdz ar to krietni spēcīgāks par 2006. gadā veikto pazemes atomsprādzienu, kas izraisīja 4,1 magnitūdu stipru zemestrīci.
Pēc dažām stundām arī Phenjana apstiprināja, ka ir veikusi izmēģinājumu, kas noticis kodolieroču izmēģinājumu poligonā, kurā jau vairākus mēnešus bija novērota pastiprināta aktivitāte. Komunistiskajai partijai pakļautā ziņu aģentūra KCNA paziņoja, ka šoreiz izmēģinājums veikts ar mazāku un vieglāku kodolierīci nekā iepriekšējās reizēs.
Eksperti domā, ka ar jaunāko izmēģinājumu Ziemeļkoreja vēlējās apliecināt ienaidniekiem, ka tā ir pietuvojusies savam mērķim - radīt kodolgalviņu, ko ir iespējams uzstādīt ballistiskajai raķetei.
Tajā pašā laikā viņi uzskata, ka Phenjanai būs nepieciešami vēl ļoti daudzi gadi, lai tā ar saviem kodolieročiem patiešām varētu apdraudēt, piemēram, Savienotās Valstis. «Visticamāk, viņi atrodas tālu no tā, lai varētu palaist starpkontinentālo raķeti, kas būtu spējīga nogādāt kodolgalviņu līdz ASV. Joprojām ir pietiekami daudz laika, lai apturētu un mainītu pašreizējās tendences, pirms Ziemeļkorejas kodoltehnoloģijas kļūst attīstītākas,» uzskata pētnieks Derils Kimbols no organizācijas Arms Control Association.
Ķīna dusmojas
Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu nosodīja ne tikai ASV, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Japāna, Dienvidkoreja un NATO, bet arī Krievija un Phenjanas tuvākais sabiedrotais Ķīna.
ASV prezidents Baraks Obama, Francijas prezidents Fransuā Olands un Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs aicināja ANO Drošības padomi pastiprināt sankcijas pret Ziemeļkoreju. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Phenjanai ir jāpārtrauc kodolieroču programma un jāatsāk sešpusējās starptautiskās sarunas.
Neierasti stingru pozīciju pret Phenjanu ieturēja Pekina. Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir «ļoti neapmierināta un pilnībā pret» notikušo kodolizmēģinājumu, un aicināja Ziemeļkoreju «pārtraukt jebkādu retoriku vai rīcību, kas var pasliktināt situāciju, un pēc iespējas drīzāk atgriezties pie kursa uz dialogu un konsultācijām».
Analītiķi uzskata, ka Ķīna tik asi reaģējusi, jo ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājums tās robežu tuvumā iedragā Pekinas centienus kļūt par reģiona un pasaules lielvaru.
Tikmēr Ziemeļkoreja panākumu skurbumā bravūrīgi paziņoja, ka otrdien notikušais kodolizmēģinājums bijis tikai pirmais no pasākumiem, lai aizsargātos pret amerikāņu naidīgo politiku, kuras dēļ izredzes padarīt Korejas pussalu kodolbrīvu esot «drūmas», raksta BBC.
Komunistiskā valsts nepakļaušoties arī ANO spiedienam. «ASV un to sekotāji smagi kļūdās, ja domā, ka Ziemeļkorejas Tautas Demokrātiskā Republika pildīs nepamatotās rezolūcijas, kas vērstas pret to,» paziņoja Ziemeļkoreja.