Lai gan Krimināllikums par komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu paredz brīvības atņemšanu līdz gadam, bet par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem - pat līdz diviem gadiem, šajā gadījumā tiesa I. Poikānu attaisnojusi.
«Ja atskatās uz šo lietu, ir notikusi vairāku dažādu un it kā tieši nesaistītu notikumu ķēdīte. Tikai tad, ja tas viss izpildās, sanāk tā, kā ir sanācis. Ja pamainītos kaut kāds apstāklis tajā ķēdītē, varētu būt kaut kas pavisam citādāks,» tiesas spriedumu komentē pētnieks. Vienlaikus viņš uzsver - kopš notikušā situācija saistībā ar kiberdrošību valstī uzlabojusies: skaļā Neo lieta valsts iestādes mudinājusi vairāk domāt par datu drošību - sakārtoti likumi, izveidots CERT.LV, kas rūpējas par informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanu.
Prokuroram ir iespēja pārsūdzēt Rīgas Centra rajona tiesas spriedumu, un I. Poikāns esot gatavs arī šādam scenārijam - tādā gadījumā turpināšot tiesāties. «Te nav runa par - dabūt pēc iespējas mazāku soda termiņu. Tas ir principa jautājums - ir kriminālsods vai nav. Arī viena stunda [piespiedu darba] būs par daudz,» viņš uzsver.