KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme par piensaimnieku sacelto ažiotāžu ir pārsteigta, sakot: «Parasti uzņēmumi nevēlas afišēt savas attiecības ar mūsu iestādi.» Viņa uzskata, ka karteļa vienošanās sekas var just gala patērētājs, jo piens tādējādi var kļūt dārgāks. Pie tā būs vainīgi piena ražotāji, kas, vienojoties par cenām, slāpē konkurenci.
Lai gan lietu pret piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību Dzēse un lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību Trikāta KS Konkurences padome ierosināja jau jūnija vidū, pēc aprīlī veiktās pārbaudes datu apkopojuma piensaimnieki par to uzzināja tikai 12. oktobrī. Uzņēmumos kopā ar policiju ieradās KP pārstāvji, veica kratīšanu un iztaujāja darbiniekus. Pēc pārbaudes sīkākus paskaidrojumus, neraugoties uz piena kooperatoru sūtītajām ierakstītajām vēstulēm un telefona zvaniem ar lūgumiem sniegt kādu informāciju par notiekošo, KP neesot sniegusi. Neesot arī prasīti paskaidrojumi no kooperatīvu vadības.
KP uzskata, ka abi kooperatīvi ir nodibinājuši karteli, vismaz tā liecinot pārbaudes laikā iegūtā informācija, tajā skaitā uzņēmumu datoros atrastie e-pasti. Uzņēmumi, iespējams, noslēguši vienošanos par cenu, par kādu viņi tirgos pienu pārstrādātājiem. Ja aizdomas apstiprināsies, KP uzliks par pienākumu šādu praksi pārtraukt un piemēros arī naudas sodu, kas varētu būt līdz 5-10 procentiem no uzņēmumu apgrozījuma, atkarībā no lēmuma par nodarījuma smagumu, stāsta I. Jaunzeme.
Turklāt ir aizdomas, ka kooperatīvās sabiedrības realitātē ir apvienojušās, neprasot atļauju padomei. To nosaka likums gadījumos, ja tirgus dalībnieku kopējais apjoms pārsniedz 15% no tirgus. I. Jaunzemes rīcībā esošā informācija liecina, ka abu kooperatīvu kopējais apjoms šo robežu pārsniedz, kaut gan konkrētus skaitļus viņa atteicās izpaust. Latvijas piens pārstāve Iveta Tomsone pauda izbrīnu par šī likuma panta piemērošanu, jo abu uzņēmumu kopējā tirgus daļa, pēc pērnā gada datiem, nesasniedz 15% ne pēc piena iepirkuma, ne pārdošanas kritērijiem, turklāt Dzēse savu pienu jau septiņus gadus tirgo tikai Lietuvā un, viņasprāt, nav uzskatāma par Latvijas piena tirgus dalībnieku.
«Ja kāda vienošanās ar Dzēsi par piena cenām ir bijusi, tad tikai un vienīgi, lai abi kooperatīvi kopā sasniegtu lietuviešu pārstrādātājiem nepieciešamo apjomu un iegūtu izdevīgu cenu,» stāsta I. Tomsone. Viņasprāt, KP neskata šo lietu pēc būtības, bet gan pārlieku skrupulozi ievēro likumu, tādējādi draudot iznīcināt kooperatīvu radīšanā un zemnieku apvienošanā ieguldīto darbu. Viņa pauda neizpratni, vai arī kooperatīvu Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS kopīgi dibinātā uzņēmuma Latvijas piens rūpnīca nedrīkstēs iegādāties no kooperatīviem pienu par vienotu cenu.
Zvērināta advokāte Anete Bergmane, kura pārstāv piensaimnieku intereses, stāsta, ka zemnieki sevi par vainīgiem neuzskata un cīnīsies pret nepamatotajiem pārmetumiem: «Šoreiz nav runa nav par juridisku strīdu, bet gan par politiku: konkurences tiesības tiek izmantotas pret vājāko tirgus ķēdes dalībnieku, tas ir, zemnieku. KP zemniekus nesargāja ne brīdī, kad iepirkumu cenas bija neadekvāti zemas, ne brīdī, kad veidojas piena ražotāju monopols. Tomēr tagad tiek meklēti formāli pārkāpumi tieši zemnieku rīcībā.»
Uz jautājumu, kas notiks, ja KP atzīs kooperatīvus par vainīgiem, aizliegs šādā veidā sadarboties un piemēros naudas sodu, kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics bija īss un kategorisks: «Es pat negribu šādu scenāriju apspriest. Tas būtu krusts kooperācijai. Tad arī vairs nebūtu jēgas runāt ne par kādu rūpnīcu.»