Tā līdzās Lielo pilsētu asociācijai un Reģionālo attīstības centru apvienībai ir trešā organizācija, kas pati centīsies panākt savu interešu aizstāvību valdībā un Saeimā. «Šāda dalīšanās devalvē un grauj Latvijas Pašvaldību savienības lomu,» uzskata A. Ence.
Ja ir kādi iemesli - kapacitātes trūkums, rutīna vai vēl kas cits -, kas traucē Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) pārstāvēt visas pašvaldības, tie ir jāizvērtē un jānovērš, uzskata A. Ence. LPS kapacitātes un resursu nepietiekamību Pierīgas pašvaldību apvienības jaunā vadītāja, Carnikavas domes priekšsēde Daiga Jurēvica (ZZS), min kā vienu no iemesliem, kāpēc šonedēļ beidzot ir nobalsots par ideju, kas apsvērta jau ilgāku laiku. Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) dibināšanā piedalījās Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils un Saulkrastu novads. Drīz apvienībai varētu pievienoties arī Mārupe, bet Babīte, Stopiņi un Sēja nav lēmuši par tādu iespēju.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS), kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, uzskata, Latvijas Pašvaldību savienībai pilnīgi noteikti ir jāmainās un jāspēj pārstāvēt varas institūcijās visas pašvaldības, prezentējot arī to atšķirīgos viedokļus. Pretējā gadījumā tas apgrūtinās arī valdības darbu. Lielo pilsētu asociācija jau daudzus gadus pati aizstāv savas intereses, tāpēc jauno apvienību dibināšanu M. Kučinskis uztver ar izpratni kā demokrātisku iespēju tā rīkoties, ņemot vērā pašvaldību atšķirības. Tajos jautājumos, kuros LPS viedokli valdībā un Saeimā pasniedz profesionāli padomnieki, piemēram, Aino Salmiņš vai Sniedze Sproģe, arī lielās pilsētas uzticoties LPS.
Pašvaldību grupēšanās pēc interesēm rada situāciju, ka LPS paliek vairs tikai ietekmes ziņā mazāko novadu - tiesa, tā ir lielākā daļa - pārstāvība. LPS priekšsēža vietnieks, Auces novada vadītājs Gints Kaminskis (ZZS), tam nepiekrīt. Viņš, tāpat kā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Dienai norādīja, ka visi - gan lielo pilsētu, gan reģionālo attīstības centru, Pierīgas un arī piejūras pašvaldības - ir LPS biedri. Visi novadi un pilsētas piedalās LPS darbā, saņem organizācijas sagatavoto informāciju un citas iespējas. A. Jaunsleinis pagaidām vēl neizrādīja gatavību kaut ko radikāli mainīt LPS darbībā. Viņš, tāpat kā G. Kaminskis, atzina, ka Pierīgai ir sava specifiskā situācija. Šie novadi veic lielākos maksājumus arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, no kura savukārt tiek atbalstīta to novadu pastāvēšana, kuru cilvēki labākas dzīves meklējumos dodas uz Pierīgu. Jāatgādina, ka Pierīgā dzīvo arī daļa Rīgā strādājošo. Tas nozīmē papildu vajadzības - skolas, kā arī bērnudārzus, kuru finansēšana ir atstāta pašvaldību ziņā. Tas ir vēl viens jaunās apvienības dibināšanas iemesls
Reģionālo attīstības centru apvienības valdes loceklis, Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība), uzskata, ka pašvaldību grupēšanās pēc to interesēm tikai stiprināšot LPS, jo tagad katra apvienība skaidri formulēšot savas atšķirīgās problēmas, kas skar tieši šīs pašvaldības. «Nav ko slēpt - pašvaldības savā starpā arī konkurē -, un ir jautājumi, kuros mums ir pilnīgi pretēja situācija,» sacīja A. Ceļapīters. Viņš minēja, piemēram, cilvēku aizbraukšanu no laukiem, turpretim Pierīgas novados nezina, kā nodrošināt visiem bērniem vietu skolās un bērnudārzos.
Arī D. Jurēvica cer, ka jaunā organizācija ļaus izvairīties no konfrontācijas ar saviem kolēģiem. Viņa norādīja, ka LPS «slīkst birokrātiskā papīru gūzmā, aiz kuras neredz prioritātes un cilvēku». Visas ministrijas sūtot uz LPS saskaņošanai likumprojektus un citus normatīvus, kuri tiek pārsūtīti pašvaldībām. Tas ir milzīgs dokumentu apjoms.
Pašvaldību atšķirības kļuva uzskatāmākas tieši pēc 2009. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas, kad izveidojās lieli novadi agrāko rajonu robežās un tiem līdzās saglabājās arī nelielas pašvaldības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pašvaldību organizāciju veidošanu iepriekš minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc ir nepieciešama reformas otrā kārta.