Runa ir par 1992. gada 11. marta Dienas otrajā lappusē publicēto Aivas Kalves rakstu ar populāras dziesmas vārdiem virsrakstā: Kājas tik vieglas, bet tomēr nenes… Izrādās, togad ap 8. martu lasītāji bija īpaši interesējušies par tādu tēmu kā medicīniskās atskurbtuves, un rakstā tiem tika atbildēts. Jaunākiem cilvēkiem, kas nav pieredzējuši Sieviešu dienas svinēšanas izpausmes Rīgas centrā padomju laikos, jāatklāj, ka pamanāmākā no tām pēcpusdienā bija sabradātas tulpes un vīrieši, kuri sievietēm acīmredzot bija atdevuši visu spēku, jo vairs neturējās kājās. Nepateicīgo sieviešu pamesti, glābiņu viņi atrada atskurbtuvēs - iestādēs, kas padomju laikā tika sauktas gan par atļurbenēm, gan daudz mīļāk - par zaķīšu pirtiņām. Diemžēl ne par velti. Rakstā uzzinām, ka Latvijā tolaik bijušas 16 medicīniskās atskurbtuves, Rīgā - četras. Šīs iestādes piespiedu apmeklējums maksāja ļoti dažādi - no 90 līdz 300 rubļiem. Kritērijs dzērāja piespiedu ievietošanai atskurbtuvē bija tāds reibuma stāvoklis, kad iereibušais «traucē apkārtējos, kļūst bīstams citiem vai ir tik nevarīgs, ka kļūst par upuri. Lēmumu, vai medicīniskajā atskurbtuvē nogādātais tur arī paturams, pieņem mediķis. Viņš konstatē, vai iereibušajam vēl palicis spēks un prāts, lai patstāvīgi tiktu mājās». Rakstā tika atzīts, ka ziņošana darbavietai par cilvēka pārnakšņošanu atskurbtuvē esot bezjēdzīga, jo cilvēki vairs nebaidoties no sabiedriskā nosodījuma. «Vienalga ir arī darbabiedriem. Tagad acīmredzot visefektīvāk ir audzināt ar rubli.»
Lai gan alkohola cenas tika uzskatītas par augstām, 1991. gadā Latvijas atskurbtuves bija apkalpojušas 45 tūkstošus cilvēku. No tiem mediķu palīdzība bija nepieciešama tikai diviem tūkstošiem. Kā rāda minētais Dienas numurs, alkohola iegāde 1992. gada pavasarī vēl nebija vienkārša lieta. Una Andersone rubrikā Iepirkšanās vēstis raksta: «Iedzīvotāji var cerēt, ka alkoholiskos dzērienus rīt būs iespējams nopirkt šādos veikalos: degvīnu, balzamu, citronu degvīnu - Avotu ielā 75, Maskavas 297, Džutes 8, Pētersalas 4/6, Dagmāras 14, Kalnciema 113, universālveikalā Minska un tirdzniecības centrā Vētra, cena degvīnam 150 rbļ., balzamam 250 rbļ. (0,5 l). Šampanietis būs nopērkams par aptuveni 90 rbļ. firmas veikalā Pienenīte (..). Firmas Bravo veikali varēs piedāvāt šampanieti kopā ar ziediem par 116,70 rbļ. (šampanietis par 91,85 rbļ. un ziedu cena).»
Tagad alkohols vairs nav deficīts, bet atskurbtuves tautas folklorā tomēr ieņem daudz necilāku vietu nekā padomju laikos. Droši vien īstais atturības iemesls ir tas, ka tagad īsti vīrieši vairs nepārvietojas kājām, bet sēž pie stūres, un te tu daudz nepadzersi pat mūžsenajos Jāņos, kur nu vēl dienā, kad tavs pienākums ir pamanīt sievietes vismaz uz gājēju pārejas.