Galvaspilsēta Minska ir modernākā un krāšņākā Baltkrievijas pilsēta. Tā bez problēmām varētu izkonkurēt ne vienu vien Eiropas Savienības valsts galvaspilsētu. Vienīgā specifika ir spožās un krāsainas gaismiņas pilsētas ielās, kas nepieradušām acīm rada izteiktu Ziemassvētku laika sajūtu. Pilsētas viesus varētu pārsteigt ne tikai Minskas eiropeiskais tēls, bet arī visai iespaidīgās cenas lielveikalos. Stereotips, ka šeit var izdevīgāk iepirkties nekā pašmājās, patiesībai īsti neatbilst. Vietējie norāda, ka jāpērk Baltkrievijā ražoti produkti, tie esot lētāki. Tikai, ieejot lielveikalā, tie īsti acīs nekrīt.
«Te par zemākām cenām var iegādāties, piemēram, rūpniecības preces,» Dienai stāsta Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas izpilddirektors un uzņēmējs Oskars Juhnevičs. Viņam šeit pieder uzņēmums. O. Juhnevičs Baltkrieviju slavē un teic, ka Latvijā par šo valsti ir daudz stereotipu, kas neatbilst patiesībai. «Es neuzskatu, ka Baltkrievija ir diktatoriska. Protams, katra valsts ir ar savu specifiku. Kāpēc mums ar savu saprašanu būtu jāiejaucas ar kaut kādiem vērtējumiem par to? Es Baltkrieviju redzu kā atvērtu valsti. Ja šeit kāds vēlas izpaust savu viedokli, to var bez problēmām izdarīt, jo vārda brīvība te noteikti netiek apspiesta. Esmu pamanījis, ka cilvēki savu viedokli šeit pauž aktīvāk nekā Latvijā,» savus novērojums, kas veidojušies trijos gados, atklāj uzņēmējs un piebilst, ka valsts ir ļoti atvērta jaunām biznesa iespējām un ārvalstu investīciju piesaistei.
Pērk lētāko
Oskars Juhnevičs atklāj, ka Minskā vidējā alga ir apmēram 600 eiro. Valstī vidēji - 400 eiro. Darbu kaut vai par minimālo algu varot atrast jebkurš.
Kā var secināt no Baltkrievijas oficiālajām interneta vietnēm, vidējā alga valstī nav konstanta, tā strauji svārstās. To aprēķina pēc statistikas datiem. Piemēram, augustā vidējā alga bija 6,3 miljoni rubļu jeb 470 eiro, bet šī paša gada janvārī jau krietni zemāka - 393 eiro.
Parunājot ar vietējiem iedzīvotājiem, domas par iespējām labi dzīvot ir nedaudz atšķirīgas. Piemēram, taksists, kas savu vārdu neatklāj, teic, ka viss tik rožaini nemaz nav. «Kaut gan vidējās algas it kā skaitās augstas, es kā taksists saņemu apmēram 200 dolāru mēnesī, un man ir grūti izdzīvot. Vienmēr pērku lētāko. Jā, viņi saka, ka Minskā vidējā alga ir 500 dolāru. Es nepazīstu nevienu, kas saņemtu tik daudz. Šāda vidējā alga, visticamāk, ir uz tā rēķina, ka tiek pieskaitīts Minskas bagātnieku slānis, kas saņem tiešām ļoti daudz. Ir jāzina vietas, kur pirkt pārtiku, jo cenas tiešām ir augstas,» viņš atklāj.
Taksists apgalvo, ka Minskā nekad neesot sastrēgumu. Tos nemana arī Diena. Ielas ir plašas. Vairākās no tām satiksme iekārtota trīs joslās katrā virzienā. Pilsēta ir plaša un nav pārlieku apbūvēta. Tajā pašā laikā kājāmgājējiem jāpavada visai daudz laika, pārvietojoties no punkta uz punktu. Piemēram, lai nopirktu autobusa biļeti, uz rajonu ir teju viens kiosks. Neviens īsti nezina teikt, kur meklēt otru, ja pirmais ir slēgts. Gaidot pieturā autobusu, atklājas kāds vienojošs faktors. Arī šeit cilvēki ar smīnu noraugās uz garām braucošām valdības pārstāvju svītām ar bākugunīm un skaņas signālu.
Maks kā miljonāram
Iebraucējiem vislielākās raizes sagādā Baltkrievijas rublis. Ja vēlaties doties iepirkties, pierēķiniet klāt laiku, kas būs nepieciešams, lai pie kases tiktu skaidrībā ar savu maciņa saturu. Viens eiro ir līdzvērtīgs 13 500 rubļiem. Uz jautājumu, kā viņi tiek galā, norēķinoties par biļeti, piemēram, pārpildītā autobusā, vietējie tik nosmejas. Esot jau pieraduši, grūtāk klājas pilsētas viesiem.
Ik pa laikam uzplaiksnī runas par to, ka valūtai varētu izsvītrot vismaz divas nulles, tomēr šī ideja visai ātri arī noplok. Vienprātība nav pašu iedzīvotāju vidū. Daudziem liekas, ka šādā procesā viņus apkrāps, ka viņi finansiāli būs zaudētāji.
To Dienai apstiprina vietējais iedzīvotājs Igors, sakot, ka šādas raizes tiešām pastāv. Viņam naudas sakarā lielas uzticības valstij nav. Kā piemēru viņš izceļ Minskas grandiozo bibliotēku. Kad to cēla, iedzīvotāji ar bažām gaidīja algas dienu, jo no algas tika atskaitīta nauda ar norādi «bibliotēkas celtniecībai». Summas svārstījās, iedzīvotāji, kā nu mācēja, centās iebilst, bet nauda tāpat tika atskaitīta.
Par valūtu spriests ne tikai pilsoņu līmenī. Arī valdība šim jautājumam pieskārusies ne reizi vien. Ik reiz atradušies iemesli, lai reālu rīcību atliktu. Vietējie uzņēmēji Dienai neoficiāli norāda, ka tas varētu būt saistīts ar dārgajām izmaksām. Baltkrievijai šobrīd nav lieku līdzekļu, lai tērētos vecās naudas izņemšanai, jaunās izdošanai un izplatīšanai. Izmaiņas valūtā radītu vēl daudz citu sarežģījumu.